Vilcienu kustības drošības nodrošināšanas sistēmas uzdevums ir bīstamu situāciju nepieļaušana vadītāja kļūdu vai vilciena vadības sistēmas atteices dēļ. Vispirms par bīstamo situāciju var uzskatīt braukšanu uz luksofora aizliegšanās signālu un maksimāli pieļaujama ātruma pārkāpšanu. Tādai sistēmai ir jāstrādā nekaitīgi pat arī tādā gadījumā, ja tai pašai ir atteice. Sistēma arī var nozīmīgi vienkāršot vadītāja darbu un atļauj vadīt vilcienu, pamatojoties ne viss uz mašīnista tekošās situācijas subjektīvas novērtēšanas, bet uz precīzo lēmumu izvēli konkrētiem apstākļiem. Automātika, ko izmanto dzelzceļa transportā, nodrošina vilcienu kustības drošību. Tomēr pēdējos gados uz Latvijas un pasaules dzelzceļiem ir notikušas vairākas lielas katastrofas, kas izraisījušas nelaimes gadījumus un radījušas nozīmīgus materiālos zaudējumus. Cēloņus vilcienu braukšanai garām aizliedzošam signālam un citu uz vilcienu vadīšanu vērsto noteikumu neievērošanai var iedalīt šādi: Modrības zaudējums no komandas mašīnistu puses..........................................30% Mašīnistu brigādes miegs ..................................................................................15% Kļūdaina signālu novērtēšana........ ....................................................................13% Novēlota bremzēšanas sistēmu ieslēgšana vai to nepareiza vadība............... . 12% Izbraukšana no nekodēta ceļa........................................................................... 10% Braukšana ar bojātām automātikas ierīcēm vai atslēdzot tās..............................9% Brigādes nespēja vadīt vilcienu............................................................................6% Bremžu efektivitātes trūkums..............................................................................5% Analizējot datus, var secināt, ka 70% gadījumu aizlieguma signālu neievērošana rodas, ja tehniskie līdzekļi atrodas tehniskā kārtībā, bet kļūdas savā darbībā pieļauj mašīnistu brigādes. Citiem vārdiem sakot, šādos gadījumos izšķirošo lomu spēlē cilvēka faktors. Bremžu sistēmas uz vilcieniem atļauj bremzēšanu no maksimālā ātruma, lai pilnīgi apturētu vai samazinātu ātrumu līdz nepieciešamam minimumam, bet bremzēšanas ceļš var būt vairāki tūkstoši metru. Bez tam, bremzēšanas ceļa garumu var ietekmēt dažādi faktori, kas var tikai pasliktināt situāciju. Ne mazāku lomu spēlē jau minētais cilvēka faktors, kad ierobežotas mašīnistu iespējas neļauj vizuāli pārraudzīt situāciju uz ceļiem dažu tūkstošu metru attālumā, kā arī nepamatotu zaudējumu laikā, pārkāpjot braukšanas grafiku un radot bīstamas situācijas. Tieši kustības grafika neievērošana tika atzīta par vienu no galvenajiem iemesliem katastrofai, kas notika pie Centrālās dzelzceļa stacijas Rīgā, kad elektrovilciens ieradās stacijā un sadūrās ar pasažieru vilcienu, kas izbrauca uz depo. Lai paaugstinātu satiksmes drošību, ir nepieciešamas intelektuālas automātiskas ierīces, kuras veiks pastāvīgu vilcienu ātruma un ceļa kontroli, lai noteiktu, kur un kad nepieciešams pāriet bremzēšanas režīmā, tā intensitāti un, vēl vairāk, to vietu ceļā, kur vilcienam jāapstājas, lai garantēti izvairītos no avārijas, sadursmes vai citāda nelaimes gadījuma.