Darbā tiek izskatīts lodes autobalansieris ar vertikālu asi, kam korpuss izvietots ar ekscentricitāti relatīvi rotācijas asij. Autobalansieris ar tora korpusa formu satur vienu lodveida koriģējošo masu, kas brīvi ripo autobalansiera korpusā gan riņķvirzienā, gan šķērsgriezumā. Tas līdz minimumam samazina pretestības spēkus lodītes kustības režīmā, bet tajā pašā laikā samazina iespēju iedarbināt autobalansieri. Eksperimentālie pētījumi ar lodes balansieri parādīja, ka vienlaicīgi ar darba režīmu, kad lodīte apstājās relatīvi rotējošajam korpusam pretī disbalansam, ir režīms, kad lodīte nepārtraukti kustas relatīvi balansiera korpusam. Konstatēts, ka uz lodīti darba režīmā darbojas spēki, kas cenšas pārvietot to autobalansiera korpusā pretī disbalansam. Jo lodīte tuvāk optimālajai vietai, jo mazāks tangenciālais spēks uz to darbojas. Eksperimentāli iegūta autobalansiera konstrukcija, kas nodrošina darba režīmu, kad lodītes apstājas relatīvi korpusam pretī disbalansam rotora rotācijas laikā. Saņemts patents balansiera konstrukcijai. Autobalansierim ir sastādīts matemātiskais modelis no diviem diferenciāliem vienādojumiem. Aprēķinu rezultātā tiek parādīts, ka balansierim ar tora korpusa formu lodītei ir vismaz divi kustības režīmi, no kuriem viens ir darba režīms, otrs - lieks režīms.