Enerģētiskās efektivitātes paaugstināšana ēkām, kā enerģijas gala patērētājām, kļūst par pasaules valstu enerģētiskās politikas galveno sastāvdaļu tādēļ, ka: celtniecības komplekss un cilvēku dzīves apstākļu nepieciešamību nodrošināšanas līdzekļi patērē vairāk nekā 40% no lietderīgās enerģijas; ietaupītā enerģija ir vairākkārt lētāka par to, ko iegūst no jauna un piegādā patērētājiem; telpas temperatūras paaugstināšana par 1 grādu palielina apkures izmaksas par 5%; apkures sistēmas renovācijas atmaksāšanās laiks parasti ir īsāks par ēkas siltināšanas atmaksāšanās laiku; regulatora noteiktais siltuma enerģijas tarifs tieši iespaido projekta atmaksāšanās laiku; tuvākajā perspektīvā, kā bāzi ieteicams izmantot centralizēto siltumapgādi, neraugoties uz samērā lieliem zudumiem siltuma tīkos; esošā ēku sanācija un rekonstrukcija saistīta ar iespēju veikt ekonomiski izdevīgus pasākumus to enerģētikas efektivitātes paaugstināšanai; jāņem vērā energoietilpība ražojot celtniecības materiālus un izstrādājumus (nosakot celtniecības kompleksa enerģētisko efektivitāti, jādod priekšroku materiāliem, kuru ražošanas energoietilpība ir relatīvi maza) kā arī tas, ka enerģijas taupības paaugstināšanai tirgū veiksmīgi tiek realizētas mūsdienīgas tehnoloģijas, materiāli, konstrukcijas un iekārtas (tādēļ jāveicina plaša to pielietošana). Energotaupība ēkās tiek realizēta divos virzienos: paaugstinot norobežojošo konstrukciju siltumaizsardzības īpašības un modernizējot siltumapgādes sistēmas. Eksistē liels skaits energotaupošo pasākumu, kuri atšķiras pēc materiālām, darba izmaksām un to pielietošanas efektivitātes. No tām jāizvēlas pasākumi, kuri apmierina maksimāla efekta sasniegšanas noteikumus pie minimālām izmaksām. Raising the energy efficiency of buildings as end consumers of energy is becoming the main constituent part of the energy policy in the countries of the world because: the building complex and the need to ensure human living standards require more than 40% of the useful energy; the saved energy is several times cheaper than the energy obtained anew and supplied to the consumers; raising the room temperature by 1 degree increases the heating costs; the payback time of the renovation of the heating system is usually shorter than the payback time of thermal insulation of buildings; the tariff of thermal energy set by the regulator has a direct impact on the payback time of the project; it is advised to centralise heat supply as the basis in the nearest perspective in spite of the comparatively great losses in the heat networks; the existing improvements and reconstruction of buildings is connected with a possibility to take economically sound measures for raising their energy efficiency; it is necessary to take into consideration power intensity when building materials and products are made (when the energy efficiency of a building complex is determined, preference should be given to the materials the production energy efficiency of which is relatively small) as well as the circumstance that modern technologies, materials, structures and equipment are implemented successfully in order to raise energy economy in the market (therefore their wide application should be promoted). Energy economy in the buildings is achieved in two ways: by improving the thermal protection properties of the envelopes and by updating the heat supply systems. There is a great number of energy saving measures which differ by the materials, labour costs and the efficiency of their application. Measures should be selected from them which satisfy the requirements of maximum effect with minimum costs.