RTU Research Information System
Latviešu English

Publikācija: The Energy Policy of the EU at the Crossroads

Publication Type Publication (reviewed) in journals with editorial board published in Latvia or abroad, including institutional juornals
Funding for basic activity Unknown
Defending: ,
Publication language Latvian (lv)
Title in original language ES enerģētikas politikas krustceļš
Title in English The Energy Policy of the EU at the Crossroads
Field of research 2. Engineering and technology
Sub-field of research 2.2 Electrical engineering, Electronic engineering, Information and communication engineering
Research platform None
Authors Māris Kuņickis
Māris Balodis
Oļegs Linkevičs
Ilmārs Stuklis
Keywords Enerģētika, ekonomika, konkurētspēja, ilgtspēja, vide
Abstract ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga laikā (2004.-2009.) enerģētikas politikā tika definētas trīs galvenās prioritātes: konkurētspēja, energoapgādes drošums un ilgtspējība. Energoapgādes drošums tika stiprināts, izveidojot Eiropas pārvades sistēmas operatoru apvienību ENTSO-E un izstrādājot jaunus tīkla kodeksus. Lai veicinātu konkurētspēju, tika pieņemta tā saucamā „trešā enerģētikas pakete”, kuras mērķis ir liberalizēt energoapgādes sektoru un veicināt konkurenci. Taču vislielākās pūles tika ieguldītas „klimata paketē” un “20-20-20” iniciatīvā, kas paredz līdz 2020. gadam siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazināšanu par 20%, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas palielināšanu līdz 20% un energoefektivitātes uzlabošanu par 20%. Minētā iniciatīva vēlāk materializējās ES direktīvās par atjaunojamiem energoresursiem (AER), SEG emisijas tirdzniecību (ETS) un energoefektivitāti. Diemžēl arvien biežāk izskan viedoklis, ka no trim minētām prioritātēm vislielākā uzmanība tika pievērsta tikai vienai iniciatīvai – ilgtspējībai. Šim mērķim tika pakārtots viss, upurējot ES enerģētikas sektora konkurētspēju un energoapgādes drošumu. Šķiet, ka jaunais enerģētikas komisārs Gunters Oetingers (Günther Oettinger) (amatā ir kopš 2010. gada) vēlas labot šo situāciju, nedaudz pamainot attīstības vektoru, par galveno enerģētikas sektora prioritāti izvirzot konkurētspēju. Konkurētspējīga enerģētika ir pamats veiksmīgai un konkurētspējīgai ekonomikai. Taču pasludināta prioritāte nenozīmē atteikšanos no vides mērķiem. Ilgtermiņa “dekarbonizācijas” mērķis, līdz 2050. gadam samazināt SEG emisijas par 80% salīdzinot ar 1995. gada līmeni, joprojām ir politiķu dienas kārtībā. Jaunā “2030. gada enerģētikas un klimata pakete” piedāvā noteikt aizvien ambiciozākus klimata mērķus: par 40% samazināt SEG emisijas un līdz 30% palielināt AER īpatsvaru kopējā energobilancē. Šobrīd enerģētikas komisāra izaicinājums – izpētīt un piedāvāt, kā šos mērķus var sasniegt ar tirgus metodēm, mazāk ietekmējot konkurenci elektroenerģijas tirgos.
Abstract in English In the period between 2004 and 2009, when Mr. Andris Piebalgs held the post of the EU Energy Commissioner, the three priorities of energy policy were defined as follows: competitiveness, energy security and sustainability. The main attention in this period, however, was devoted to sustainability. The new Energy Commissioner Günther Oettinger which is in office since 2010 intends to improve the situation and puts competitiveness in the forefront as the key priority of the energy sector. This paper examines the European Union’s and the U.S. energy sector competitiveness over the last 10 years. A conclusion has been made that the EU lags behind the U.S. in this area due to higher energy and energy resources prices, as well as due to excessive subsidies for renewable energy producers. After making comparison of the European Union’s energy sector performance with that of other major regions of the world energy statistics and forecasts, it has been confirmed that there were some mistakes in the EU energy policy of recent years that demands restoration of the energy sector competitiveness. The European Commission faces different challenges concerning energy policy and legislation. However, the main task is to improve the competitiveness of the energy sector. The extent of accomplishing this task will determine the competitiveness of the EU economy in whole.
Hyperlink: http://www.eunp.lza.lv 
Reference Kuņickis, M., Balodis, M., Linkevičs, O., Stuklis, I. The Energy Policy of the EU at the Crossroads. Enerģija un Pasaule, 2014, No. 1, pp.19-23. ISSN 1407-5911.
ID 18785