Kā zināms, signāla vidējā jauda optiskajos sakaru kanālos parasti nepārsniedz 1mW, bet maģistrālajos kanālos tā ir vēl daudz mazāka - ar kārtu 10-3-10-1 mW. Praktiski nozīmīgs ir jautājums, cik lielā mērā var samazināt signāla jaudu optiskajos sakaru kanālos un vai eksistē minimālā robežjauda. Saskaņā ar esošajiem priekšstatiem minimālo signāla jaudu nosaka signāla-trokšņa attiecība un ar to saistītā kļūdu varbūtība q diskrētā informācijas simbolā (“0” vai “1”) uztveršanā. Kļūdu izraisa dažādi trokšņi, kā arī optisko impulsu mijiedarbe. Vienkāršākajā gadījumā pieņem, ka visi traucējošie faktori ir ekvivalenti Gausa troksnim Teorētiski izanalizējot termisko fotonu ietekmi uz informācijas pārraides ātrumu un tās enerģētisko efektivitāti optiskajā sakaru kanālā, redzams, ka termisko fotonu esamība nosaka minimālo enerģiju, kas nepieciešama viena bita pārraidei un atbilstošo minimālo signāla jaudu Pmin=R, kā arī nepieciešamo fotodetektora materiāla aizliegtās enerģētiskās zonas platumu Eg. Absolūti mazākās un Pmin vērtības atbilst Eg=4 kT un kļūdas varbūtība q=0.20, =6.5 kT/bit=2.6x10-20J/bit, ja T=20oC. Pie Eg=26 kT, q=10-9 un =26 kT/bit. Novērtējot pēc kārtas var teikt, ka 10-19J/bit plašā kļūdu varbūtību diapazonā q=10-3÷10-15 . Šī signāla minimālās jaudas robeža, ko nosaka informācijas-negentropijas princips var kļūt praktiski nozīmīga, ja tiks radīti fotodetektori ar mazāku kvantu robežu nekā esošie.