RTU Research Information System
Latviešu English

Publikācija: Chemical Composition of Latvian Characteristic Wood Species Bark

Publication Type Scientific article indexed in ERIH database, in INT1 or INT2 category journals
Funding for basic activity Unknown
Defending: ,
Publication language Latvian (lv)
Title in original language Latvijas raksturīgāko koku sugu mizas ķīmiskais komponentsastāvs
Title in English Chemical Composition of Latvian Characteristic Wood Species Bark
Field of research 1. Natural sciences
Sub-field of research 1.4 Chemical sciences
Authors Anrijs Verovkins
Brigita Neiberte
Inese Šāble
Ģirts Zaķis
Galia Shulga
Keywords priede (Pinus sylvestris), egle (Picea abies), apse (Populus tremula), melnalksnis (Alnus glutinosa), baltalksnis (Alnus incana) miza, komponentsastāvs
Abstract Darbā analizētas Latvijā augošo priedes (Pinus sylvestris), egles (Picea abies), apses (Populus tremula), melnalksņa (Alnus glutinosa) un baltalksņa (Alnus incana) mizas. Mizu materiālā, salīdzinājumā ar koksni, dominējošā komponente ir ar 72 % H2SO4 nehidrolizējama frakcija – Klasona lignīns, tai seko celuloze un ekstraktvielas. Pakāpeniskā ekstrakcijā ar organiskiem šķīdinātājiem un karstu ūdeni vislielāko summāro ekstraktvielu iznākumu iegūst no egles mizas, tai seko apses miza, tad melnalkšņa miza, baltalkšņa miza un priedes miza. Iegūtās ekstraktvielas, piemeklējot selektīvus šķīdinātājus, var būt izejvielu bāze dažādu organisko savienojumu ieguvei. Minerālvielu saturs mizās ir ievērojami lielāks nekā to pašu sugu koksnē. Ne visas klasiskās koksnes komponenšu analīzes metodes var tieši pārnest uz mizu analīzi.
Abstract in English Bark of Pine (Pinus sylvestris), Spruce (Picea abies), Aspen (Populus tremula), Black alder (Alnus glutinosa) and Grey alder (Alnus incana) have been investigated, which are most common species of wood in Latvia. A dominant bark component in comparison with wood is nonhydrolysable with 72 % H2SO4 fraction. The most summary yield of extractives with organic solvents and hot water was obtained from spruce bark, and then from aspen, black alder, white alder and pine. Obtained extractives may be use as a raw material for obtaining various organic substances. The content of mineral substances in bark is considerably large than in the same wood species. Not all classical methods of wood component analysis can applied for analysis of bark.
Reference Verovkins, A., Neiberte, B., Šāble, I., Zaķis, Ģ., Shulga, G. Chemical Composition of Latvian Characteristic Wood Species Bark. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2008, Nr.2, pp.195-201. ISSN 0868-8249.
ID 4299