Bojājuma koeficienta jēdziens attiecas uz vienfāzes un divfāžu īsslēgumiem vienvirziena un divvirzienu, savrup- vai paralēlas elektropārvades līnijās pie attāluma noteikšanas līdz bojājuma vietai, pielietojot „redzamo pretestību” metodi. Bojājuma koeficientu noteic kā samēru starp strāvu bojājuma vietā un bojātās fāzes strāvu pie vienfāzes īsslēgumiem un starp strāvu bojājuma vietā un bojāto fāžu strāvu starpību pie divfāžu īsslēgumiem. Vienvirziena līnijās pie vienfāzes īsslēgumiem, neievērojot kapacitatīvās un slodzes strāvas, bojājuma koeficients ir vienāds ar 1, pie divfāžu īsslēgumiem tas ir 0,5. Citos gadījumos tas ir komplekss lielums un pie vienfāzes īsslēgumiem – ar absolūto vērtību, lielāko par 1. To nozīme ir jo lielākā jo lielāka ir bojājuma pretestība Rf. Pie Rf = 0, tas nespēlē nekādu lomu, noteicot attālumu līdz bojājuma vietai. Bojājuma koeficienta leņķa ar reālo asi tangenss ieiet reaktīvās pretestības līdz bojājuma vietai un bojājuma pretestības noteikšanas izteiksmēs. Bojājuma koeficienta lietošana ir ērta attāluma līdz bojājuma vietas iteratīvos aprēķinos.