Lielākajai daļai vides aizsardzības tekstu ir starpnozaru raksturs, tas nozīmē, ka tiem pamatā ir kopīga terminoloģija, tradicionālās formas, klišejas, standarti, teksta uzbūves principi un stilistiskās īpatnības. Tas lielā mērā sarežģī šo tekstu tulkošanu un sastatāmo analīzi, kā arī palielina tulka/tulkotāja atbildību. Teksta vide angļu un latviešu valodā ir atšķirīga, un tādēļ tulks/tulkotājs nevar izteikt teksta domu burtiski, vadoties tikai pēc avotteksta virsējās struktūras, jo tās ir dažādas gan avotvalodā, gan arī mērķvalodā. Zinātniski tehnisko tekstu tulkošanā burtiskais tulkojums bieži attaisnojas, tomēr šīs pieejas izvēle nevar pasargāt no nopietnām jēdzieniskām un semantiskām kļūdām. Lai izprastu jautājuma daudzšķautņaino dabu, šī raksta mērķis ir paralēlo vides aizsardzības angļu un latviešu valodas tekstu sastatāmā analīze, kas balstās uz sasaisti – vienu no tekstualitātes standartiem (Beaugrande un Dressler, 1981/2002). Rakstā tiek analizēta sasaistes līdzekļu lietošanas ietekme uz teksta virsējo struktūru, izpratni un kvalitāti angļu un latviešu valodā, kā arī uz pārējiem tekstualitātes standartiem.