Sakarā ar straujo tehnoloģiju attīstību, visās nozarēs pieaug pieprasījums pēc jaunām specifiskām zināšanām un prasmēm, kuras ir nepieciešams nepārtraukti pilnveidot. Šī iemesla dēļ, aizvien lielāku nozīmi izglītībā ieņem tālākizglītība un mūžizglītība. Atšķirībā no tradicionālās izglītības kursiem, tālākizglītības kursu izstrādē daudz lielākā mērā ir jāņem vērā tādi faktori kā: iepriekšējā izglītība, tirgus pieprasījums, kursa izstrādes un realizācijas automatizācija, kursa individualizācijas iespējas, mācību objektu atkārtotas izmantošanas iespējas, izglītības un profesionālo standartu saskaņotība ar tehnoloģiju iespējām. Šajā rakstā ir izpētītas modelēšanas metodes, kas ļauj atspoguļot augstākminētos faktorus un to savstarpējo saistību. Šīs modelēšanas metodes tiek izmantotas, lai izstrādātu vadlīnijas tirgus prasībām atbilstošu profesionālo prasmju iegūšanai, izmantojot spēļu pieeju. Spēļu pieeja apmācībā dod iespēju iegūt prasmes, kuras ne vienmēr ir precīzi definējamas. Modelēšanas metožu izmantošana tālākizglītības kursu izstrādē dod iespēju dinamiski pielāgot kursa saturu atbilstoši nozarē nepieciešamajām specifiskajām zināšanām un prasmēm