Pēdējās piecdesmit gadu laikā metālapstrādes pētnieki atklāja vairākus modelēšanas paņēmienus , empīriskus paņēmienus un galīgo elementu metodi. Pēdējos gados galīgo elementu metode ir palicis galvenais simulācijas instruments metālapstrādes procesa modelēšanai. Galīgo elementu metode plaši pielietojas spriegumu, deformācijas un temperatūras sadalījuma aprēķināšanai. Tagad temperatūras griešanas instrumentā, skaidā un apstrīdamā detaļā, kā arī griešanas spēku vērtības, materiāla plastiskā deformēšana, skaidu veidošana un tās laušanas varianti, viss tas tagad var aprēķināt ātri un bez dārgo eksperimentu veikšanas. Galvenokārt ir svarīgi ka galīgo elementu analīze var palīdzēt izpētīt termodinamiskus efektus un tās ietekme griešanās zonā, kuri nevar izmērīt pataisno. Ka tāda efekta paraugs var būt griešanas instrumenta pārklājuma ietekme siltumvadīšanai, vibrācijām un temperatūras lauka sadalījumam skaidā un griezējinstrumentā. Mūsdienās tiek pielietots uzlabots Lagranža formulējums metāla griešanas procesa modelēšanai. Aprēķināšanas precizitāte var paaugstināt ar sadalījuma elementu daudzuma palielināšanu, bet tas protams palielinās simulācijas izpildes laiku