Attīstoties pilsētai jāattīstās arī elektrotīklam. Tīkla attīstībai jābūt pakļautai noteiktiem principiem, lai nākotnē būtu iespēja apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu ar pēc iespējas mazākiem kapitālieguldījumiem. Lielās pilsētās augstsprieguma tīkls attīstās daudzmaz līdzīgi – parasti ap pilsētu cenšas veidot augstsprieguma tīkla loku, vai pat vairākus lokus. Bez loka bieži vien ir sastopamas diagonāles starp mezglu apakšstacijām, kā arī augstsprieguma līniju dziļie ievadi pilsētas centra rajonos. Būvējot jaunas apakšstacijas vai veicot rekonstrukcijas, jācenšas izmantot optimālāko 110kV sadalietaises shēmu, ņemot vērā kā tehniskos, tā arī ekonomiskos aspektus. Viena no prasībām ko izvirza elektrotīkliem ir elektroapgādes drošums. Kā zināms elektroapgādes drošums un kapitālieguldījumi ir cieši saistīti savā starpā. Prognozējot apakšstacijas slodzi un izrēķinot sadalietaišu darbnespējas varbūtības ir iespējams izvēlēties piemērotāku apakšstacijas shēmu. Šajā darbā ir izrēķinātas četru dažādu 110 kV apakšstaciju sadalietaišu shēmu darbnespējas varbūtības. Aprēķini pierādīja divkopņu shēmas augstāku drošuma līmeni salīdzinot ar citām apskatītajām sadalņu shēmām.