Zemes izmantošanas pārvaldības procesā pastāvīgi nākas risināt aktuālu pretrunu. To veido nemitīgi augošās sabiedrības vajadzības no vienas puses, un valsts, sabiedrības, uzņēmuma un indivīda rīcībā esošās zemes platības ierobežotību no otras puses. Valsts ekonomiskā izaugsme, sabiedrības pieaugošās sociālās vajadzības, zinātnes attīstība un iedzīvotāju skaita nemitīga palielināšanās nosaka nepieciešamību intensificēt lauksaimniecībā un citās saimnieciskās darbībās izmantojamās zemes platības. Zemes izmantošanas intensifikācijas procesa palielināšanās saistīta ar darījumu skaita un apjoma pieaugumu nekustamā īpašuma tirgū, ko izraisīja saimnieciskās darbības subjektu aktivizēšanās valsts ekonomiskās politikas ietekmē un saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Zemes izmantošanas efektivitātes vērtēšanā svarīgi pievērst uzmanību ne tikai ekonomiski aktīvākajam Rīgas pilsētas reģionam, bet arī lauku reģioniem, kuros netiek iekļautas lielās pilsētas. Tāpēc darba ietvaros galvenā uzmanība tiek veltīta zemes izmantošanas efektivitātes atšķirībām Latvijas reģionos.