Rakstā tiek analizēts un izvērtēts Latvijas un citu Baltijas valstu. tautsaimniecības saražotais IKP no izlietojuma aspekta laika posmā no 2002. gada līdz 2007. gadam. Tēmas aktualitāte saistīta ar straujo Latvijas un ekonomisko izaugsmi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kas nodrošināja lielāku uzticību ārvalstu investoriem un pavēra jaunas iespējas preču un pakalpojumu eksportam. Straujā ekonomiskā izaugsme Latvijā un citās Baltijas valstīs radījusi negatīvos blakus efektus, kas apdraud valsts tautsaimniecības ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājības līmeņa tālāku paaugstināšanos. Lielā mērā IKP pieaugums Latvijā un Lietuvā saistīts ar mājsaimniecību patēriņa strauju pieaugumu, kas balstās ne tikai uz samaksu par resursiem, bet arī izmantojot aizņemtos finanšu līdzekļus. Apsteidzošais iekšzemes pieprasījuma pieaugums salīdzinājumā ar piedāvājuma pieaugumu radījis patēriņa un ražošanas cenu pieaugumu, pasliktinot uzņēmējdarbības vidi un paaugstinot ražošanas pašizmaksu. Rezultātā palielinās iekšzemē ražoto preču izmaksas, samazinās peļņa un Baltijas valstīs ražoto preču un pakalpojumu konkurētspēja ārvalstu tirgos. Tas veicina negatīvā neto eksporta pieaugumu Latvijā un Lietuvā. Latvijas ekonomikas straujā un nelīdzsvarotā attīstība pastiprina tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības draudus un paaugstina recesijas iespējamību tuvāko divu gadu laikā.