Izstrādātajai metodei ir daudzpusīgs pielietojums un tās izmantošanas iespējas iespējams iedalīt – 1) esošo pasākumu efektivitātes novērtēšanai ceļā un uzstādīto mērķu sasniegšanu un rekomendāciju izstrādei;
2) jau izstrādātu vides politikas pasākumu efektivitātes novērtēšanai vidussposmā vai jaunu politikas pasākumu izstrādes procesā, palīdzinot veidot ilgtspējīgākas politikas.
1) Esošo pasākumu efektivitātes novērtēšanai ceļā un uzstādīto mērķu sasniegšanu un rekomendāciju izstrādei
Etapi un izmantotās metodes:
Politikas pasākumu iedalīšana, klasificēšana
1. Būtiskāko ietekmes indikatoru identificēšana un izvēle (balstoties un zinātnisko literatūru un pētījumiem par labās prakses piemēriem ārvalstīs).
2. Politikas pasākumu novērtēšanas veidlapas izstrāde (ar mērķi novērtēt indikatoru ietekmi un katra indikatora būtiskumu (%)).
3. Ekspertu vērtējums. Lai novērtētu izvēlēto politikas pasākumu ietekmi, tika izstrādātas ekspertu aptaujas, lai novērtētu rādītāju svaru un sarindotu pasākumus, pamatojoties uz to ietekmi. Pēc tam politikas pasākumi tiek klasificēti trīs grupās pēc ekspertu vērtējumā iegūtiem rādītājiem - spēcīgi pasākumi, mēreni pasākumi, zemi pasākumi.
4. Savukārt, lai novērtētu politikas pasākumu ietekmi, pamatojoties uz izvēlētiem rādītājiem, svaru piešķiršanai tiek izmantota viena no daudzkritēriju analīzes metodēm - TOPSIS metode.
5. Izstrādātā metodika tiek validēta, salīdzinot iegūtos rezultātus ar komplekso ilgtspējas indeksu. Lai novērtētu, kuriem pasākumiem ir liela ietekme un kuriem ir mazāka ietekme, visus pasākumus iedala trīs grupās - zema, vidēja un augsta.
6. Tiek veikta padziļināta rezultātu analīze, identificējot būtiskākos kritiskos faktorus un virzītājspēkus politikas instrumentos ceļā uz ilgtspējas un klimata mērķu sasniegšanu.
2) Jau izstrādātu vides politikas pasākumu efektivitātes novērtēšanai vidussposmā vai jaunu politikas pasākumu izstrādes procesā, palīdzot veidot ilgtspējīgākas politikas.
Vides politikas pamatnostādnēs nav veikts izvirzīto pasākumu ietekmes novērtējums un nav norādīti kvantitatīvi izmērāmi sasniedzamie rādītāji, un līdz ar to nav iespējams novērtēt, vai pasākumi tiks īstenoti un kādi ir pasākuma realizēšanu ietekmējošie faktori un šķēršļi. Lai savlaicīgi novērtētu, vai ar izvirzītajiem pasākumiem tiks sasniegti noteiktie klimata mērķi, nepieciešams veikt vides politikas pamatnostānēs iekļauto pasākumu starpnovērtējumu vidusposmā, balstoties uz jau iepriekš identificētiem kritērijiem. Starpnovērtējumā iespējams pārskatīt izstrādātās politikas, veikt uzlabojumus vai atteikties no atsevišķu pasākumu tālākas realizācijas, samazinot risku politikas plānošanas perioda beigās nesasniegt mērķus un izvirzītos rādītājus.
Ar starpnovērtējuma metodiku sasniedzamais mērķis: politikas veidotājiem - ekspertiem un ierēdņiem, uzņēmumiem sniegt skaidrus kritērijus, pēc kuriem novērtēt un prognozēt pasākumos noteikto rādītāju sasniegšanu un pasakumu atbilstību izvirzītajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem klimata mērķiem, veicot starpnovērtējumu. Rezultātā tiek uzlabota izpratne par faktoriem, kas ietekmē politikas pasākumu izdošanos, sniedzot iespēju savlaicīgi izvairīties no pasākumu daļējas vai pilnīgas neizpildes.
Starpnovērtējuma metodika un izstrādātā kontrollapa
Starpnovērtējuma metodikas ietver politikas pasākuma vispārīgu novērtējumu un ir kā pirmais “siets”, lai raksturotu vides politikas pasākumu kontekstā ar klimata mērķiem un sasniedzamajiem vidusposma un kumulatīvajiem rādītājiem. Otrā daļa ietver indikatoros balstītu vides politikas pasākumu kvalitatīvo novērtējumu. Veicot gan vispārīgo, gan kvalitatīvo novērtejumu tiek iegūts attiecīgs punktu skaits, pēc kura iespējams savlaicīgi identificēt, vai pastāv būtiski trūkumi, kas neļaus sasniegt vides politikas pasākumā noteiktos mērķus. Apzinot esošo situāciju, iespējams jau laikus novērst identificētos šķēršļus un noteikt papildus rīcības paredzēto mērķu sasniegšanai.
Stapnovērtējums ietver sekojošas informācijas apkopojumu un analīzi :
• Politikas veidotāji var izmantot izstrādāto politikas pasākumu metodoloģiju, lai novērtētu gan makro, gan mikro līmeņa politikas dokumentos noteikto pasākumu ietekmi. Tiek uzlabota izpratne par faktoriem, kas ietekmē politikas pasākumu izdošanos, sniedzot iespēju savlaicīgi izvairīties no pasākumu daļējas vai pilnīgas neizpildes. • Iegūtie rezultāti ļaus savlaicīgi izvairīties no nepamatotu pasākumu izstrādes un noteikto klimata mērķu nesasniegšanas. Izstrādāto metodiku varēs izmantot politikas veidotāji lēmumu pieņemšanas procesā. • Metodiku būs iespējams izmantot gan konkrētu nacionālo vides politikas pasākumu vērtēšanai un likumdošanas izmaiņām, gan arī konkrētu uzņēmumu darbības efektivitātes novērtēšanai. Izmantojot izstrādāto metodiku, būs iespējams identificēt faktorus enerģētikas politikā, kas var kavēt noteikto klimata mērķu sasniegšanu, un sniegt risinājumus, kas var palīdzēt politikas veidotājiem no tiem izvairīties. Politikas veidotājiem izstrādātā metodika ļaus pirms katra pasākuma iekļaušanas izmantot iepriekšējas novērtēšanas sistēmu, lai novērtētu un prognozētu, vai ar noteikto politikas pasākumu būs iespējams sasniegt klimatneitralitātes mērķus. • Pēc tam iegūto informāciju var izmantot integrēšanai sistēmdinamikas modelī, lai izstrādātu turpmākos politikas attīstības scenārijus klimata mērķu sasniegšanai. • Metodikas izmantošanas iespējas aprobētas to izmantojot akadēmiskajā mācību procesā – Vides inženierijas bakalaura līmeņa studentiem novērtējot vides politikas pasākumus esošajā Bioekonomikas stratēģijās un balstoties uz pasākumu efektivitātes novērtēšanas kontrollapu izstrādājot jaunus vides politikas pasākumus klimatneitralitātes sasniegšanai veidojot Latvijas Bioekonomikas rīcības plānu 2030.gadam ar starpnovērtējumu 2025.gadā.
• Metodika kalpo kā praktisks rīks politikas un stratēģiju veidotājiem (pašvaldībām, valsts iestādēm, ministrijām, organizācijām) visos būtiskākajos lēmuma pieņemšanas posmos.
• Metodiku iespējams izmantot dažāda līmeņa politikas pasākumu efektivitātes novērtēšanai. Metodiku iespējams izmantojot sākot no uzņēmumu plāniem līdz par pašvaldības politikas rīcības plāniem, politikas veidotājiem, piemēram, uzlabojot vides poltikas pasākumus un rīcības virzienus, kas noteikti Nacionalajā Enerģētikas un klimata planā.
• Metodiku iespējams lietot dažādu sektoru politikas pasākumu analīzei.
• Metodiku iespējams izmantot gan jau izstrādātu politikas pasākumu efektivivitātes novērtēšanai, ar indikatoru vērtējumu palīdzot identificēt kritiskos aspektus un vājos punktus, kas kavēs sasniegt izvirzītos mērķus.
• Metodiku iespējams izmantot arī jaunu vai izstrādes stadijā esošu politikas pasākumu efektivitātes novērtēšanai, ilgtspējīgu politikas pasākumu veidošanai, piemēram, jau sākotnēji paredzot kādi blakus efekti varētu veidoties.
• RTU VASSI zinātnieki piedāvā jau izstrādātu metodiku, kuras izmantošana aprobēta akadēmiskajā mācību procesā kopā ar Vides inženierijas studentiem veicot gan esošu poltikas pasākumu novērtēšanu gan jaunu vides politikas pasākumu izstrādi ar kontrollapas palīdzību izstrādājot Latvijas Bioekonomikas stratēģijas rīcības plānu.
Politikas pasākumi,indikatori,efektivitāte,kompleksais ilgtspējas indekss,Politikas pasākumi,indikatori,efektivitāte,kompleksais ilgtspējas indekss