Modelēšanas koncepcijas ir balstītas uz enerģētikas centra pieeju – ietvaru, kurā tiek veikta dažādu enerģijas nesēju ražošana, pārveidošana, uzglabāšana un patēriņš. Tas ļauj optimizēt siltumapgādes sistēmu, jo pieprasījumu var nodrošināt ar dažādiem enerģijas nesējiem, lai sasniegtu zemākās ekspluatācijas izmaksas un augstāku elastību. Viedo energosistēmu matemātiskais modelis ļauj identificēt dažādus tehnoloģiskos risinājumus un darbības nosacījumus, kas jāievieš turpmākai attīstībai. Piemēram, saules siltumenerģijas un atlikumsiltuma pieejamā siltuma daudzuma salāgošanu un uzlabošanu. Pētījuma metodoloģija apvieno iespējamo siltumenerģijas ražošanas alternatīvu tehniski ekonomisko analīzi, izmantojot EnergyPro optimizācijas modeli un dzīves cikla analīzes. Metodi, analizējot katra darbības režīmu plašāku vides ietekmi.
Diversificēta siltuma avota iespēju tehniskais, ekonomiskais un vides novērtējums piemērojams siltumapgādes sistēmas darbināšanas režīmu novērtēšanai un attīstības ilgtermiņa plānošanai, konkrētu mērķu un uzdevumu definēšanai siltumapgādes uzņēmumos un pašvaldībās, lai nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību.
Dažādu siltuma avotu izmantošana siltumenerģijas pieprasījuma segšanai ļauj palielināt siltumapgādes sistēmas izturētspēju pret mainīgajiem ārējajiem apstākļiem, piemēram, resursu cena pieauguma vai ierobežotas pieejamības. Detalizēta dažādu pieejamo siltuma avotu salāgošana, iekļaujot siltuma akumulācijas sistēmu un siltumsūkņu izmantošanu, ļauj efektīvāk izmantot pieejamos primāros resursus, sasniegt zemākas darbināšanas izmaksas un samazināt sistēmas kopējo ietekmi uz vidi.
Centralizētā siltumapgāde,atjaunojamie energoresursi,vides novērtējums,energoefektivitāte