Viena no prioritārajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā ir dārzeņkopība. Tā nodarbina aptuveni 18500 darbinieku. Dārzeņkopība ir specializēta dārzkopības apakšnozare, kura aptver dārzeņu audzēšanu atklātā laukā un segtajās platībās. Darbs dārzeņu audzēšanas saimniecībās pēdējos gados tiek mehanizēts. Attīstoties zinātnei un tehnikai, dārzeņu audzēšanā tiek pielietota arvien modernāka lauksaimniecības tehnika. Ja agrāk dārzeņu stādīšana, sēšana un novākšana notika ar rokām , tad pašlaik roku darbs tiek aizstāts ar dažādām dārzeņu sēšanas un stādīšanas mašīnām, kas dod iespēju apsēt un apstādīt lielas platības. Dārzeņu novākšanā tiek pielietoti gan burkānu, gan kartupeļu novākšanas kombaini, kas dārzeņus arī sašķiro. Tomēr tādas tehnikas pielietošana iespējama saimniecībās, kuras apstrādā lielas zemes platības. Latvijā joprojām ir daudz mazu un vidēju zemnieku saimniecību, kurās pārsvarā ir roku darbs. Arī lielajās saimniecībās neiztiek bez roku darba, piemēram, apsēto un apstādīto platību apkopšanā (ravēšana, īpaši siltumnīcu platībās, kaplēšana, nezāļu izraušana no vagām), tāpat arī dārzeņu šķirošanā. Neviena darba vieta nav ideāla. Drošība darbā nav un nevar būt absolūta. Lai cik droši un atbilstoši strādājošo vajadzībām būtu iekārtota darba vide, darbinieki nevar būt pilnībā pasargāti no darba vides riskiem. Tādējādi arī dārzeņu audzēšanas saimniecībās ir iespējami dažādi darba vides riski, īpaši ergonomiskie. Kā šie riski ietekmēs strādājošos, atkarīgs gan no veicamā darba, gan darba slodzes, gan katra strādnieka organisma īpatnībām. Mūsdienās darba vide mainās līdz ar straujajām pārmaiņām pasaulē - darbs kļūst intensīvāks, prasa maksimālu uzmanību un koncentrēšanos, darba apjoma samērošanu ar cilvēka garīgajām un fiziskajām spējām, dažādu organizatorisko jautājumu risināšanu. Vēl joprojām aktuāli ir tādi darba vides riski kā troksnis, vibrācija, putekļi, ķīmiskās vielas u.c. Aptuveni 100 000 ķīmisko vielu, 50 fizikālo faktoru, 200 bioloģisku faktoru, 20 ergonomisko faktoru un identisks skaits fizisko darba slodžu uzskatāmi par kaitīgiem faktoriem vai apstākļiem darba vietā un ir saistīti ar ļoti daudzām psiholoģiskām un sociālām problēmām - arodslimībām, nelaimes gadījumiem darbā, stresa reakcijām, neapmierinātību ar darbu. Lielākā daļa šo problēmu ir novēršamas, tomēr nav iespējams uzturēt tādu darba vidi, kurā pilnīgi nebūtu riska faktoru, tāpēc to samazināšana un kontrole ir katra darba devēja pienākums