Līdzvērtīgu dzīves un darba apstākļu radīšana visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus, ir viens no starptautiskajā praksē atzītiem veidiem, kā veicināt valsts ilgtspējīgo attīstību, reģionu ekonomiskā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un prasmīgu izmantošanu. Eiropas Savienībā valsts policentriskā attīstība ir viena no stratēģiskajām prioritātēm. Diemžēl Latvijā attīstības centru kā reģionu attīstības virzītājspēku potenciāla un konkurētspējas paaugstināšanai atbilstoši to resursiem un prioritātēm, kā arī pilsētu un lauku tautsaimnieciskās partnerības attiecību veidošanai netiek pievērsta atbilstoša vērība. Tam par iemeslu ir finansējuma nepietiekamība, vāji attīstīta sadarbība starp valsti, uzľēmējdarbības sektoru un sabiedrību, kā arī zināšanu un pieredzes trūkums. Līdz ar to pilsētu pievilcības un konkurētspējīgo priekšrocību paaugstināšanai, kā arī pilsētu un lauku savstarpējās sadarbības veicināšanai ir jākļūst par Latvijas tautsaimniecības attīstības prioritāti, kas arī nosaka rakstā pētāmās problēmas aktualitāti. Pētījuma mērķis ir izanalizēt pilsētu nozīmi valsts policentriskā attīstībā, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, tādējādi samazinot nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabājot un attīstot katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu. Nospraustā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi galvenie uzdevumi: 1)izpētīt Eiropas Savienības atbalstu policentriskai attīstībai; 2) izanalizēt Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā iedalījuma īpatnības; 3) veikt plānošanas reģionu attīstības un savstarpējās salīdzināšanas analītisko vērtējumu; 4) izdarīt secinājumus par pētījuma rezultātiem, balstoties uz kuriem formulēt priekšlikumus un rekomendācijas, kuru īstenošana varētu samazināt ekonomiskā un sociālā rakstura disproporcijas Latvijas Republikas plānošanas reģionu vidu, kā arī veicināt visas valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību. Raksta hipotēze – partnerattiecību veidošanās starp administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām līdzsvaro atsevišķu tautsaimniecības nozaru un apdzīvoto vietu attīstības specifiskās intereses un veicina pilsētu un lauku apdzīvoto vietu pašattīstības procesus kompleksi vienotās grupveida sistēmās.