Tematiskā lauka “vide un ekoloģija” terminu sistēmas struktūru un organizāciju veido tajā ietilpstošo daudzu zinātnisko disciplīnu terminoloģija. Tematiskajā laukā ietilpstošie termini analizēti, ņemot vērā dažādus aspektus, t.sk. terminu darināšanas modeli, strukturālo reprezentāciju, termina uzdevumu, funkciju un vietu konkrētā tekstā. Tekstos par vides un ekoloģijas jautājumiem ir daudz terminu ar augstu aizstājamības pakāpi un pilnīgu vai daļēju nozīmes sakritību (sinonīmi, varianti, dubleti). Pamatterminu sinonīmi, dubleti un varianti tiek lietoti īpašos nolūkos un dažreiz izsaka speciālo informāciju, izmantojot vispārlietojamās valodas vārdus. Rakstā tiek veikta dažāda veida variantu un dubletu strukturāli-semantiskā analīze sastatāmajā aspektā.