Rakstā tiek dots maksātspējas novērtēšanas metožu vispārīgs īss raksturojums. Rakstā izpētītas maksātspējas novērtēšanas problēmas, kas saistītas tikai ar finanšu koeficientu izmantošanu. Lielāka daļa analītiķu uzņēmuma kārtējo maksātspēju uzskata par uzņēmuma finansiālā stāvokļa ārējo raksturojumu, tajā pašā laikā ar uzņēmuma finanšu stabilitāti saprot uzņēmuma stabilu maksātspēju ilgstošā perspektīvā un to uzskata par uzņēmuma finansiālā stāvokļa iekšējo raksturojumu. Kārtējo maksātspēju novērtē ar trim likviditātes koeficientiem. Finanšu stabilitātes līmeņa noteikšanai ilgstošā perspektīvā iesaka izmantot kapitāla struktūru raksturojošos koeficientus. Biežāk šos rādītājus sauc par maksātspējas rādītājiem. Finanšu analīzes praksē izmanto teorētiskos orientierus (normatīvus), lai salīdzinātu ar tiem faktiskus finanšu koeficientu lielumus. Analītiķi uzskata, ka šie orientieri nav precīzi un nevar būt vienādi visiem uzņēmumiem un nozarēm. Rakstā tiek piedāvāta kopējās likviditātes pieļaujamā koeficienta un finanšu autonomijas nepieciešamā koeficienta aprēķina metodika, kas balstās uz aktīvu finansēšanas mērenā modeļa. Aprēķināti augstāk minēto koeficientu lielumi dinamikā sešu gadu laikā sešu nozaru dažādu lielumu uzņēmumu griezumā. Izvēlētās nozares atbilst NACE klasifikācijai un to kopējā pievienotā vērtība ir ap 70% no Latvijas tautsaimniecības pievienotās vērtības. Apkopotas koeficientu izmaiņu tendences atkarībā no uzņēmumu lielumiem, precizēti teorētisko normatīvu lielumi, doti ieteikumi uzņēmumiem finanšu stabilitātes novērtēšanai un nodrošināšanai.