Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļa transformācijas pieeja modeļvadāmās arhitektūras kontekstā
2011
Vladimirs Ņikuļšins

Aizstāvēšana
07.11.2011. 14:30, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, Meža ielā 1/3 -202

Zinātniskais vadītājs
Oksana Ņikiforova

Recenzenti
Jānis Grundspeņķis, Audris Kalniņš, Viktors Taratuhins

Modernas programmatūras izstrādes tehnoloģija ir radošs un resursu ietilpīgs process. Attiecībā uz programmatūras izstrādes tehnoloģijām tiek izvirzītas strauji pieaugošas prasības, kas veicina programmatūras izstrādes rīku attīstību. Par vienu no šīs attīstības rezultātiem var uzskatīt modeļvadāmās arhitektūras (angl. Model Driven Architecture - MDA) izveidošanu. MDA ir tehnoloģija, kas ļauj veidot sistēmas specifikācijas un izstrādāt lietojumprogrammatūru. Tās pamatā ir vairāki modeļi, kas ir veidoti dažādos abstrakcijas līmeņos, un transformācijas starp tiem, kas dod iespēju, nezaudējot iepriekšējā līmenī definēto informāciju, pārveidot to, ieejot dziļākajā abstrakcijas līmenī vai otrādi. Tradicionālo programmatūras izstrādes ciklu var nosacīti sadalīt 6 fāzēs: prasību definēšana, prasību analīze, projektēšana, sistēmas kodēšana, testēšana, sistēmas uzturēšana. Katram programmatūras izstrādes procesa modelim tiek veidots tāds realizācijas modelis, kurš nodrošinātu pēc iespējas ātrāko un efektīvāko programmatūras sistēmas izstrādes iespēju. Tādējādi aktuāls kļūst pārejas uzdevums no vienas programmatūras sistēmas izstrādes organizācijas veida citā. Tā kā programmatūras izstrādes procesu arī ir iespējams aprakstīt ar modeli, kurš nosaka kādi programmatūras izstrādē ir artefakti un soļi secībā, autors izvirza hipotēzi, ka modeļvadāmas arhitektūras principus var pielietot, veidojot pieeju programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļa transformācijai. Šī promocijas darba mērķis ir pārbaudīt autora izvirzīto hipotēzi, definēt šādas pieejas soļus un demonstrēt tās realizāciju. Pētījuma rezultātā ir izstrādāta pieeja programmatūras izstrādes procesa pārejai no „tradicionālās” procesa organizācijas modeļvadamajā, par pamatu izmantojot procesa modelēšanas paņēmienus, modeļu formālās transformācijas principus, kas ir definēti modeļvadāmās arhitektūras ietvarā, un esošos rīkus, kas atbalsta modeļvadāmo pieeju. Lai pārbaudītu pieejas iespējas, tā ir aprobēta vienā no Latvijas programmatūras izstrādes uzņēmumiem, kurā esošais uzņēmuma programmatūras izstrādes process ir analizēts un tam ir izveidots procesa modelis. Savukārt izstrādātajam procesu modelim tiek pielietotas autora definētas transformācijas pārejai modeļvadāmajā programmatūras izstrādē. Autora piedāvātās pieejas atbalstam ir izstrādāts rīka prototips, kas dod iespēju automatizēt piedāvātās pieejas pielietošanu. Šis rīka prototips var tikt ņemts par pamatu pilnvērtīga spraudņa veidošanai programmatūras izstrādes procesa transformācijas realizācijai. Promocijas darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, satur ievadu, 5 nodaļas, nobeigumu, literatūras sarakstu, 3 pielikumus, 47 attēlus, 7 tabulas, kopā 147 lappuses. Literatūras sarakstā ir 151 nosaukums.


Atslēgas vārdi
Model Driven Architecture, Software Development Life Cycle, Model Transformations, SPEM, QVT

Ņikuļšins, Vladimirs. Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļa transformācijas pieeja modeļvadāmās arhitektūras kontekstā. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2011. 147 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196