Ultravioletais (UV) starojums ir spējīgs izraisīt bioloģiskās izmaiņas šūnu un molekulu līmenī. Tādām bioloģiskajām struktūrām ir nanometru un mikrometru kārtas izmēri, tāpēc, lai pētītu UV starojuma ietekmi uz tām, ir nepieciešams, lai starojuma detektors būtu samērojams ar to izmēriem. Pētījumā tika pētītas nano biezas P(VDF-TrFE 70:30) kārtiņas, kā iespējamais UV starojuma nano/mikro detektors. P(VDF-TrFE 70:30) materiāls ir feroelektriķis, kas nozīmē, ka tas spēj mainīt savu polarizāciju ārējā laukā iedarbībā un saglabāt to pēc ārējā lauka noņemšanas. Polarizācijas izmaiņa var būt atkarīga no UV starojuma dozas (apstarošanas laika). Par polarizācijas izmaiņu var spriest, nosakot materiāla virsmas elektriskā potenciāla izmaiņu. Pētījumā tika novērtēts, kādas virsmas elektriskā potenciāla izmaiņas izraisa UV starojums nano biezā P(VDF-TrFE 70:30) kārtiņā uz stikla pamatnes. Tika izvirzīta hipotēze, ka UV starojums uzlādē stikla pamatni, tas, savukārt, maina P(VDF-TrFE 70:30) polarizāciju. Tika noskaidrots, ka pēc 6 apstarošanas minūtēm iestājas piesātināšanās, un, palielinot apstarošanas laiku, kārtiņas virsmas elektriskā potenciāla vērtība (polarizācija) vairs nemainās. Atšķirībā no P(VDF-TrFE 70:30) stikla pamatni ir iespējams uzlādēt vēl vairāk, palielinot apstarošanas laiku. P(VDF-TrFE 70:30) virsmas potenciāls relaksē uz sākumvērtību pusstundas laikā. Relaksācija notiek pēc eksponenciālā likuma. Tika secināts, ka nano biezas P(VDF-TrFE 70:30) kārtiņas, iespējams, var kalpot par UV dozimetra materiālu, bet ir nepieciešami tālāki pētījumi.