Raksts dod ieskatu ģeopolimēru tehnoloģijas vēsturē, apkopo datus un analizē svarīgākās zinātniskās izpētes tendences pēdējos 30 gados. Parādīts, ka ģeopolimēriem (neorganiskiem polimēriem), atkarībā no izmantotajiem izejmateriāliem un apstrādes tehnoloģijas, ir raksturīgs plašs īpašību klāsts, ieskaitot ievērojamu spiedes stiprību, mazu sarukumu, labu skābju un uguns izturību, kā arī zemu siltumvadāmību. Šiem materiāliem atkarībā no īpašībām var būt atšķirīga potenciālā pielietojuma sfēra, t.sk. betona ielas segumu u.c. produktu aizstāšanai, toksisku, radioaktīvu u.c. bīstamu vielu imobilizācijai, kā strukturālā un ugunsizturīgā keramika, ugunsizturīgi kompozīti, kas var tikt pielietoti ēku būvniecībā, lidmašīnu, kuģu, sacīkšu automobiļu u.c. ražošanā.