Latvijas hidroģeoloģiskais modelis pazemes dzeramā ūdens krājumu pārvaldīšanai un atveseļošanai
Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijas "Vides kvalitāte Latvijā: esošais stāvoklis, izaicinājumi, risinājumi" referātu kopsavilkumu krājums 2011
Aivars Spalviņš, Uldis Nulle

Valstu un to apgabalu hidroģeoloģiskie modeļi tiek veidoti pazemes ūdens krājumu racionālas izmantošanas nodrošināšanai. Laikā no 1993. gada līdz 1996. gada Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kopā ar bijušo Valsts ģeoloģijas dienestu īstenoja reģionālo modeli (REMO) ‘Lielā Rīga” Latvijas centrālajai daļai. Šis modelis bija paredzēts hidroģeoloģiskās informācijas apkopošanai par te izvietotajām dzeramā ūdens ieguves vietām (Rīga, Jūrmala, Jelgava u.c.). Hidroģeoloģiskais modelis (HM) aptvēra 168km156km platību. Aproksimācijas režģa solis bija 4000m. Vertikālā virzienā REMO saturēja 10 pazemes ūdens horizontus, kurus atdalīja deviņi sprostslāņi. Modelēšanas rezultāti apkopoti karšu atlasā, kas publicēts 1996. gadā. Modelis tika izmantots Rīgas pilsētas jauno pazemes ūdens avotu pētīšanai (1996. gads), Inčukalna dīķu piesārņojuma areāla HM veidošanai (1998. gads) un ūdensgūtnes aprēķiniem Coca-Cola rūpnīcai (2009. gads). 1996. gadā reģionālā HM ‘Lielā Rīga” izveidošana bija ievērojams profesionāls sasniegums. Tomēr šis HM neatbilst mūsdienu prasībām, kuras Latvijai nosaka Eiropas Savienības ūdens Direktīvas: nav aptverta visa Latvijas teritorija, pārāk liels HM plaknes režģa solis, modelis veidots oriģinālā programmatūras vidē, kura nav savietojama ar mūsdienīgām komercprogrammatūrām u.c. Īstenojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētu projektu „Hidroģeoloģiskā modeļa izveidošana Latvijas pazemes ūdens krājumu apsaimniekošanai un vides atveseļošanai”, RTU veido reģionāla tipa HM Latvijas aktīvajai pazemes ūdeņu zonai (līdz Pērnavas horizontam), no kuras var iegūt dzeramo ūdeni. Projekta īstenošanas laiks ir 24 mēneši (no 2010. gada līdz 2012. gadam). HM būs daļa no Latvijas Vienotās vides informācijas sistēmas, kuru uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Modeļa esamība uzlabos šīs sistēmas kvalitāti, jo būs publiski pieejami dati, kas nepieciešami pazemes ūdeņu resursu racionālai pārvaldībai un Eiropas Savienības direktīvu īstenošanai Latvijā pirmajā plānošanas ciklā (2004.g.-2015.g). Hidroģeoloģiskos un ģeoloģiskos datus HM izveidošanai nodrošina LVĢMC. Ar LVĢMC ir saskaņotas prasības, kuras HM jānodrošina kā vides informācijas sistēmas elementam. Latvijas HM aptver 475km300km plašu laukumu. Modeļa plaknes režģa aproksimācijas solis būs 500m un ģeoloģisko slāņu skaits būs 25 ( no tiem 13 būs ūdens horizonti). Modelis tiks realizēts komercprogrammatūras „Groundwater Vistas” vidē, kura tiek plaši izmantota pasaules valstīs. Ja nepieciešams, uz HM bāzes varēs veidot lokālus detalizētus modeļus pazemes ūdensgūtņu režīma verifikācijai un vides piesārņojuma problēmu risināšanai. Paredzēts, ka sadarbojoties RTU un LVĢMC, īstenotā Latvijas HM iespējas varēs paplašināt atbilstoši nākošo plānošanas ciklu prasībām.


Atslēgas vārdi
hidroģeoloģiskais modelis, pazemes ūdens resursu pārvaldība, vides atveseļošana

Spalviņš, A., Nulle, U. Latvijas hidroģeoloģiskais modelis pazemes dzeramā ūdens krājumu pārvaldīšanai un atveseļošanai. No: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijas "Vides kvalitāte Latvijā: esošais stāvoklis, izaicinājumi, risinājumi" referātu kopsavilkumu krājums, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011. Rīga: RTU Izdevniecība, 2011, 87.-88.lpp. ISBN 9789934102240.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196