Pasaules prakse rāda, ka kuģa nepietiekamas noturības dēļ notiek apmērām 13% no avāriju kopskaita. Lielākoties savu noturību zaudē 40 – 60 m gari kuģi – tie sastāda 46%. Ap 50% no apgāšanās avārijām notiek strauji un pēkšņi, 31% – lēnas sasveres gadījumā un 19% pārplūšanas sānsveres dēļ. Pilnīgi izglābt kuģa apkalpi izdodas tikai 29% kuģu apgāšanās gadījumos; 23% – kuģa apkalpe iet bojā [1]. Mēdz gadīties arī citi starpgadījumi, par kuriem netiek ziņots kompānijā, jo tie tiek novērsti saviem spēkiem tik līdz tiek konstatēti. Starptautiskā Jūrniecības organizācija izvirza savas minimālas prasības attiecībā uz kuģa stabilitātes nodrošināšanu: International Code of Intact Stability 2008, MSC Cirkulāri (920, 1228, 919). Kuģošanas kompānijas, savukārt, nodrošina ar kuģu reģistra un savu iekšēju noteikumu palīdzību. Kuģa virsniekam, īpaši kapteinim un vecākajam stūrmanim ir nepārtraukti jākontrolē kuģa noturība. 65% kuģu avāriju, kuros par avārijas iemeslu var nosaukt kuģa noturības zaudēšanu (sk.1.att.), notiek nekorektu vai nepareizu aprēķinu dēļ, vai arī ja tādi vispār netika veikti.