Raksta mērķis ir izpētīt pārmaiņas, pie kurām noved tīklveida sabiedrības veidošanās, izpratnē par vienu no klasiskās filosofijas pamatkonceptiem – patiesību. Analīze tiek veikta, izsekojot tīklveida struktūru ģenealoģiju un salīdzinot to iespējas patiesības izzināšanā un komunicēšanā. Autors nonāk pie secinājuma, ka mūsdienu komunikācijas tīkli var daudz dot patiesības noskaidrošanai, taču vienlaikus tie padara sarežģītākus patiesu zināšanu izplatīšanās un funkcionēšanas sociālos nosacījumus.