Rīgas Valsts tehnikuma nodibināšana 1919. gadā lika stingrus pamatus vidējās tehniskās izglītības attīstībā Latvijā, veicināja rūpniecības un saimniecības dzīves uzplaukumu. Rīgas Valsts tehnikumā, bija 6 nodaļas: Būvniecības, Mehānikas, Elektrotehnikas, Ķīmijas, Kultūrtehnikas un Dzelzceļu ekspluatācijas. Audzēkņu skaits 1940. gadā sasniedza 1260, absolventu - 186. Tehnikuma vēsturi starpkaru periodā var iedalīt 2 posmos, pirmais no kuriem ilgst no 1919. līdz 1930.gadam kad to vadīja būvinženieris Ansis Grīnbergs, un otrais – no 1931. līdz 1940., kad tās direktors bija inženieris mehāniķis Ādolfs Vitckopfs. Tehnikuma audzēkņi kļuva par izciliem rūpniecības, izglītības un zinātnes darbiniekiem ne vien Latvijā, bet pēc 2. pasaules kara arī ārzemēs.