Vispusīgā silikātu ķīmijas un tehnoloģijas speciālista, Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāta Alberta Vaivada dzīve un darbs noritēja sarežģītā laikmeta mijā, kad Latvijas valsts 1940. gadā zaudēja neatkarību un, vienai pretvarai nomainot otru, nostiprinājās padomju vara. Viņa zinātniskā darbība aptvēra visas svarīgākās silikātu tehnoloģijas nozares: keramiku, stiklu un stiklveida materiālus, javu saistvielas, silīcija organiskos savienojumus. Viņa talants izpaudies arī metālu aizsardzībā pret koroziju. Viņš ir termogrāfijas ieviesējs Latvijā. A.Vaivada, profesora Jūlija Eiduka skolnieka, praktiskā darbība saistījās ar Rīgas (1939-1944) un Brocēnu (1945-1946) cementa rūpnīcām, bet zinātniskā – ar Latvijas PSR ZA Ķīmijas, no 1965. gada Neorganiskās ķīmijas institūtu (1946-1977).