1958. gadā pēc Rīgas Politehniskā institūta atjaunošanas darbu sāka Vispārīgās ķīmijas katedra. Katedras vadītājs doc. J.Sauka meklēja katedras zinātniskā darba virzienu. Doc. J.Sauka izvēlējās pētīt skābekļa savienojumus. Pētījumi attīstījās vairākos virzienos: sārmu un sārmzemju metālu superoksīdu un peroksīdu īpašības, polisulfīdu īpašības, kā arī peroksoskābju un to sāļu īpašības. 1973. gadā kopīgi ar PSRS Zinātņu akadēmiju tika noorganizēta Vissavienības zinātniskā konference par neorganiskajiem peroksīdu savienojumiem.