Pamestās un nolaistās Padomju Latvijas laika sūkņu stacijas atdzimšana sākās kā stāsts par plašumu un linearitāti. Arhitekte Rasa Kalnina paredzēja saglabāt un rast jaunu saturu visiem kādreizējās zivju saimniecības objektiem - betonēto ūdens pārsūknēšanas baseinu pārvērst dīķī ar strūklaku, skarbi industriālo sūkņu akas estētiku padarīt pievilcīgu ar atpūtas soliņu un gaismas objektu grupu, zem zivju kastu pārvadāšanas celtņa konstrukcijām izveidot brīvdabas estrādi.