Raksta mērķis ir raksturot Latvijas izglītības sistēmas finansēšanu atkarībā no izglītības iestāžu veida un to dibinātāja, atspoguļot un analizēt izglītības finansēšanas sistēmas vēsturisko attīstību, izvērtēt uzturēšanas izdevumu nodrošināšanas profesionālajās izglītības iestādēs un pedagogu darba samaksas sistēmas turpmākās pilnveides iespējas. Ir secināts, ka pāreju uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam” ietekmēja dramatisks valsts budžeta finansējuma samazinājums, kā arī administratīvi-teritoriālās reformas sekas. Ir ierosināts, izstrādājot finansēšanas sistēmas pilnveides plānu ierobežoto valsts budžeta iespēju apstākļos, īpašu uzmanību pievērst tām skolēnu un pedagogu grupām, kuri atrodas nevienlīdzīgos apstākļos, salīdzinājumā ar pārējiem izglītības sistēmas dalībniekiem.