Līdz ar Rīgas pilsētas elektriskā transporta parka atjaunošanu gandrīz jau visiem tramvajiem un trolejbusiem piemīt spēja rekuperēt bremzēšanas enerģiju atpakaļ kontakttīklā. Taču kontakttīkla segmentētās barošanas topoloģijas, kā arī nereversīvo taisngriežu barošanas apakšstaciju dēļ ne vienmēr šī rekuperētā enerģija var tikt lietderīgi izmantota. Ja bremzēšanas brīdī tajā pašā kontakttīkla apgabalā nav cita transportlīdzekļa, kas tobrīd enerģiju patērē, tad rekuperētā enerģija joprojām tiek izkliedēta bremzēšanas reostatos. Šis promocijas darbs veltīts enerģijas daudzuma novērtēšanai, kas zūd tramvaju un trolejbusu bremzēšanas reostatos, kā arī šīs enerģijas izmantošanas iespēju izpētei, pielietojot superkondensatoru enerģijas uzkrājējsistēmas. Darbā izstrādātas divas neizmantotās bremzēšanas enerģijas rezervju aplēses metodikas, kas balstītas uz varbūtību teorijas principiem un eksperimentāli nomērītu transportlīdzekļu jaudu diagrammu izmantošanu. Izstrādātās metodes ļauj ne tikai aprēķināt neizmantoto enerģiju, bet arī noteikt ietaupītās enerģijas daudzumu atkarībā no izmantotā enerģijas uzkrājēja ietilpības un jaudas spējas. Pielietojot izstrādātās metodikas, veikta rezervju aplēse 18 Rīgas perifērijas apakšstacijām, kā arī analizēta vienas apakšstacijā uzstādāmas enerģijas uzkrājējsistēmas veiktspēja atkarībā no šīs sistēmas parametriem. Superkondensatoru baterijas spriegumu balansēšanas problēmas risināšanai darbā pētīts piedāvātais kapacitāšu balansēšanas princips. Darba ietvaros izstrādāti transportlīdzeklī uzstādāmu superkondensatoru enerģijas uzkrājējsistēmu datormodeļi, simulēšanas ceļā veikta modeļu pārbaude un sniegts simulēšanas rezultātu apraksts un analīze. Salīdzinātas dažādas transportlīdzeklī uzstādīta enerģijas uzkrājēja vadības stratēģijas.