Darbā ir izvērtēta vēsturisko datu par pamatjomu koncentrāciju pazemes ūdeņos Latvijā ticamība, analizējot garākās pieejamās datu rindas no individuāliem pazemes ūdens monitoringa punktiem. Izvērtējot vēsturiski izmantotās analītiskās metodes, ir izstrādāti kritēriji, kā identificēt kļūdainos mērījumus datu rindās. Tajā skaitā izmantojot kopējās validācijas kritēriju (KVK), kas tiek aprēķināts dalot vienīgo tieši noteiktā katjona (Ca2+) ekvivalentu koncentrāciju ar visu tieši noteikto anjonu (HCO3-, SO42- un Cl-) ekvivalentu koncentrācijas summu. Ir konstatēts, ka 4 %līdz 6% no Latvijas vides , ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) uzturētajā pazemes ūdens ķīmiskā sastāva datu bāzē iekļauto pazemes ūdeņu sastāva analīžu rezultāti, iespējams, ir kļūdaini. Identificētie iespējamie kļūdu avoti ir nepareiza ūdens paraugu ievākšana un uzglabāšana (parauga sasalšana vai atšķaidīšana ar nokrišņu ūdeņiem) un rupjas kļūdas veicot ķīmisko analīzi.