Pētot sociālos tīklus kā mācolu un informācijas izplatīšanas vides, ir izveidoti eksperimentāli portāli, kas ļauj veikt mērījumus iesaistītās auditorijas kvalitatīvai un kvantitatīvai izpētei. Pētījuma aktualitāti nosaka iespēja veidot mūžizglītības mācību sistēmas, kas bāzētas blogu lapās un brīvi pieejamo mācolu, kā arī diskusiju forumu lapās. Kā piemēru var minēt izveidoto mācību portālu Rīgas domes mājas lapā, kur iespējams veikt lapas izmantojamības, kā arī informācijas izplatīšanās mērījumus mācību procesos. Statistiskā datu apstrāde šajā portālā tiek veikta kopš 2005. gada. Citi mācību veidi tiek attīstīti konsultatīvajos blogos, piemēram, portālā www.Draugiem draugiem.lv un www.facebook.com, kā arī citās personīgo blogu sistēmās. Šādu mērījumu trūkums ir redzams Google projekta knoll http://knol.google.com/k norisē, kas 2012.gada aprīļa beigās pārtrauks savu darbību, jo nespēj sekot līdzi lietotāju interesēm un, piedāvājot lieku informāciju, nespēja noturēt lietotāju interesi. Tā kā pastāv dažādas e-Portfolio sistēmas („LinkedIn”, „Jigsaw” u.c.), kas veicina personīgo zināšanu un karjeras attīstības un kontaktu veicināšanu, rodas vajadzība pēc zināšanu izplatīšanas sistēmas, kas seko līdzi personīgajām interesēm un mācīšanās veidiem. Mācību procesu datu tīklos tā pat kā sociālajos tīklos [1] var klasificēt trijos veidos: 1) pilnīgi kontrolēta mācīšanās, apmācības veids, kad apmācāmajam ir jāautorizējas sistēmā un obligāti jāizpilda testa uzdevumi, kas ļauj sekot zināšanu apguves progresam un iegūt novērtējumu tam; 2) daļēji kontrolēta mācīšanās – šajā gadījumā, lai piekļūtu mācoliem ir jāveic autorizācija, bet nav jāveic nekādas darbības mācību progresa apliecinājumam; 3) brīvā mācīšanās sistēma, kad zināšanu avoti ir brīvi pieejami bez autorizācijas un citas piespiedu sekošanas sistēmas zināšanu apguves progresam. Ir iespējamas variācijas starp šīm mācību sistēmām, kad kāda no sekošanas funkcijām tiek padarīta lietotājam caurspīdīga.[2], [3] Ja kā mācību vides tiek izmantoti diskusiju forumi [4], tad visbiežāk sastopamais ir otrā tipa mācīšanās veids. iIegūtā informācija sociālajos tīklos rāda, ka ir vairāki faktori, kas nosaka apmācāmā progresu. Kā galvenos var minēt pašieinteresētība informācijas ieguvē un noteiktas kvalifikācijas līmeņa ieguvē. Vēl viens faktors, kas nosaka informācijas izmantošanu zināšanu ieguvei sociālajos tīklos, ir informācijas kvalitāte. Šo informācijas kvalitāti var raksturot tās detalizācijas pakāpe. Ar detalizācijas pakāpi šeit jāsaprot, cik ļoti vispārēji vai sīki ir izklāstīta informācija katrā konkrētajā mācību modulī. Tas nozīmē, ka vienā mācību modulī zināšanas var būt iedotas virspusēji, neiedziļinoties svarīgās detaļās, tādejādi nedodot iespēju to praktiski izmantot, otrā gadījumā izklāsts ir tik detalizēts, ka nav iespējams nonākt pie loģiska noslēguma, mēģinot apgūt sīkās detaļas, kurām bieži nav praktiskas nozīmes konkrētajā darbībā. Tādējādi ir jārod „zināšanu zelta šķēlums”, kas rada pietiekoši kvalitatīvu un praktiski izmantojamu informāciju, radot līdzsvaru starp abām iepriekšminētajām galējībām. Šāda „zelta šķēluma” ieguvei ir iespējams izveidot nosacījumu matricu, ko iespējams tālāk pārveidot izvēles algoritmā.