Mālu jonapmaiņas kapacitāte ir svarīgs lielums, analizējot dažādu nevēlamu (toksisku, radioaktīvu) piemaisījumu migrāciju virszemes un gruntsūdeņos normālās vai katastrofu izraisītās situācijās. To noteikšana paver iespējas zinātniski pamatotai sorbentu izmantošanai notekūdeņu attīrīšanā. Pētīta Latvijas kvartāra (Prometējs, Ugāle, Ceplīši), devona ( Tūja, Pavāri, Planči, Skaņkalne) un juras (Strēļi) atradņu mālu paraugu katjonu apmaiņas kapacitāte - ar spektrofotometrijas metodi mērīta organiskās krāsvielas metilenzilā adsorbcija no ūdens šķīdumiem.Noteikts, ka Latvijas dabīgo mālu katjonapmaiņas kapacitāte ir pietiekoša, lai tos varētu praktiski izmantot notekūdeņu attīrīšanā no organisko krāsvielu piemaisījumiem. Pētījuma rezultāti paplašina datu bāzi par Latvijas mālu jonapmaiņas īpašībām.