Rakstā „Latvijas Universitātes Pedagoģijas nodaļa zem divām okupācijām (1940–1953)”, izmantojot Latvijas arhīvu materiālus, aplūkotas pedagoģijas studijas un pedagoģijas docētāju likteņi Latvijas Universitātē nacistiskās Vācijas (1941–1944) un Padomju Savienības okupāciju periodos (no 1940. gada līdz 1941. gadam un no 1944. gada līdz staļinisma ēras beigām 1953. gadā). Padomju okupācijas periodos pētīta pedagoģijas docētāju atbrīvošana no darba un viņu aizstāšana ar PSRS iesūtītiem „misionāriem”, kas pedagoģijas studiju saturu Latvijā veidoja atbilstoši padomju ideoloģijai un Maskavā izstrādātajām unificētajām programmām un mācību līdzekļiem. Vācu okupācijas perioda pētniecība atklāja LU docētāju cerības un aktivitātes pedagoģijas studiju uzlabošanā, kurām nebija lemts piepildīties. Abu totalitāro režīmu periodos nācās ciest studentiem, jo iepriekšējās varas izsniegtie diplomi netika atzīti, līdz ar to nācās mācīties atkārtoti. Kā liecina veiktais pētījums, gan nacistiskā Vācija, gan PSRS savas intereses okupētajās valstīs definēja atšķirīgi, tomēr realitātē abu totalitāro varu darbība izrādījās visai līdzīga: tika apdraudēta vai likvidēta docētāju akadēmiskā brīvība un politizēts pedagoģijas studiju saturs.