Rīgas centra pilsētbūvnieciskās situācijas analīzē kā būtiski ievērtēti sabiedriski – politiskie procesi, minēti un analizēti vairāki pēdējās desmitgades būvobjekti. Uz to piemēra izvērtēta arī Rīgas pilsētas Domes politika un darbība. Īpaša uzmanība pievērsta vēsturisko objektu rekonstrukcijas jautājumiem, ar to saistītajām tendencēm un metodoloģijai, kā arī plānojamai apbūvei pilsētas brīvajos laukumos, tās pamatotībai un sekām. Vadmotīvs ir atziņa, ka nākotnes kultūras un arhitektūras mantojums rodas un tiek veidots patreiz, ar jauno apbūvi saistītie jautājumi pēc nozīmīguma pielīdzināmi kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanai valstiskā mērogā.