Jaunā institucionālā ekonomika uzsver, ka institūcijas – „spēles noteikumi sabiedrībā” - un to īstenošanas mehānismi ir galvenais iemesls ekonomiskās attīstības atšķirībām, un apgalvo, ka tādi faktori kā inovācijas, apjoma ekonomika, izglītība un kapitāla uzkrāšana nav ekonomiskās attīstības iemesls, bet gan attīstības raksturotājs. Darba mērķis ir ar ekonometrisko metožu palīdzību noteikt institūciju ietekmi uz valsts sociālekonomiskajiem procesiem dažādās valsts attīstības stadijās. Veiktā analīze apliecina, ka institūcijas būtiski ietekmē valsts sociālekonomiskos procesus. Valstis ar labākām institūcijām ir augstāk attīstītas ne tikai ekonomiskā, bet arī sociālā ziņā. Analīzes rezultāti norāda, ka jebkurā valsts attīstības stadijā ieguldījumi institūciju vides uzlabošanā sniegs sociālekonomiskus ieguvumus valsts iedzīvotājiem.