Rakstā sniegts Paula Valdena (1863-1957) – izcilā ķīmijas profesora, septiņu dažādu valstu Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, četru universitāšu Goda doktora, Rīgas Politehniskā institūta, divreiz direktora - rektora amatā ievēlētā (1902-1905 un 1917-1919), vēsturiski nozīmīgo darba devumu pasaules mērogā. Kopš 1913. gada viņš septiņas reizes ticis izvirzīts Nobela prēmijai ķīmijā, ir ķīmijas triju jaunu apakšnozaru pētniecības pamatlicējs. P. Valdens 20. gs. sākumā ir bijis pats izcilākais latviešu izcelsmes zinātnieks Rīgas Politehniskajā institūtā, ievērojams augstākās tehniskās izglītības organizators, prasmīgs pedagogs. Bija viens no pirmajiem mācībspēkiem, kas, publicējoties krievu zinātniskajos žurnālos, veicināja Rietumeiropas demokrātisko ideju pārnesi uz Austrumeiropu. Rakstā apskatīta P. Valdena darbība institūtam atrodoties evakuācijā Maskavā, kā arī pēc reevakuācijas periodā Rīgā līdz Latvijas Augstskolas (Universitātes) izveidošanai. Raksta noslēgumā sniegta izcilā latviešu izcelsmes zinātnieka personības un paveiktā darba novērtējums Dzimtenē, arī viņa Alma mater.