Antimona(V) savienojumu sorbcijai veikta bioloģiskas izcelsmes sorbentu modificēšana ar dzelzs savienojumiem. Izmantojot dažādas fizikālķīmiskās metodes, noteikti sorbentus raksturojošie parametri. Veikti antimona sorbcijas eksperimenti, izmantojot modificētus – kūdras, skaidu, sūnu, salmu, niedru un smilšu sorbentus, noteikta iegūto rezultātu atbilstība gan Lengmīra, gan Freindliha teorētiskajiem sorbcijas modeļiem. Pētīta sorbcijas atkarība no temperatūras un veikti termodinamisko parametru aprēķini. Konstatēts, ka labākais antimona(V) savienojumu sorbents ir modificēta kūdra, sorbcijas process ir spontāns un endotermisks.