Promocijas darba mērķis bija iegūt zinātniska pētījumu rezultātus par jauna paaugstinātas precizitātes Latvijas nacionālā ģeoīda modeļa izstrādes iespējām, lietojot dažādas metodes un dažādas datu kopas – globālo Zemes gravitācijas lauka modeļu, gravimetriskās, GNSS/nivelēšanas un astroģeodēziskās. Darba uzdevumi bija: jaunāko globālo gravitācijas lauka modeļu lietošanas iespēju izpēte un analīze Latvijas nacionālā ģeoīda modeļa uzlabošanai; pētījums par Stokholmas Karaliskā Tehnoloģiju institūta (KTH) modificētās Stoksa formulas gravimetriskās metodes lietošanu Latvijas apstākļiem un rezultātu analīze; jauna Latvijas ģeoīda modeļa izstrāde, lietojot Digitālās galīgo elementu augstuma referencvirsmas (DFHRS) metodi, rezultātu analīze; astroģeodēziskās metodes izstrāde un tās lietošanas iespēju analīze, digitālā zenītteleskopa optikas un teleskopa prototipa izstrāde, eksperimentālo vertikāles novirzes mērījumu analīze. Promocijas darba tēmas aktualitāti raksturo plašā GNSS tehnoloģijas izmantošana mūsdienās, kā arī precīzu augtumu noteikšanas prasības, izmantojot šo tehnoloģiju. To pieprasa augstās precizitātes prasības būvniecībā, ģeodēzijā, kadastrā un citās nozarēs. Augstas precizitātes ģeoīda modelis ir svarīga komponente, lai nodrošinātu precīzu augtumu noteikšanu ar GNSS tehnoloģiju. Šobrīd plaši tiek lietots Latvijas gravimetriskais ģeoīda modelis LV’98, kura precizitāte sasniedz 6-8 centimetrus, tāpēc ir izveidojusies vajadzība pēc precīzāka ģeoīda modeļa operatīvai normālā augstuma noteikšanai. Darbā autore apskata trīs Latvijas nacionālā ģeoīda modeļa precizēšanas metodes: KTH metodi, DFHRS metodi un astroģeodēzisko metodi. Darba autore ir apskatījusi globālo Zemes gravitācijas lauka modeļu izmantošanas iespējas, kā rezultātā veikts tuvināts vertikāles noviržu aprēķins Latvijas teritorijai, izmantojot globālo Zemes gravitācijas lauka modeļu datus. Izmantojot KTH metodi, izveidojusi gravimetrisko ģeoīda modeli visai Latvijas teritorijai, veikusi aprēķinus, eksperimentējot ar ievades datiem un sfēriskās integrācijas parametriem. Izmantojot KTH metodi, pamatojoties uz jaunākajiem gravimetrisko mērījumu un globālo Zemes gravitācijas lauka modeļu datiem, izveidojusi gravimetrisko ģeoīda modeli Rīgas reģiona teritorijai. Izmantojot DFHRS metodi, izstrādājusi jaunu Latvijas ģeoīda modeli ar 1.6 cm vidējo kvadrātisko kļūdu. Lai lietotu astroģeodēzisko ģeoīda noteikšanas metodi, ar darba autores līdzdalību izstrādāts digitālā zenītteleskopa prototips un datu apstrādes algoritms. Darbā veikts nosauktās zinātniskās tēmas uzdevumu, izstrādes gaitas, mērījumu, datu apstrādes, analīzes un pētījuma izvērtējuma apraksts latviešu valodā uz 127 lapām, iekļaujot 92 attēlus un 7 tabulas. Izklāsts sastāv no ievada, sešām nodaļām, secinājumiem un izmantoto informācijas avotu saraksta, kas satur 121 nosaukumu.