Mākslu ēkas jau vairāk nekā simt piecdesmit gadus ieņēmušas nozīmīgu vietu Latvijas pilsētu apbūvē un lauku kultūrainavā. Tās ir nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa. Pētījumu trūkums par mākslu ēkām provincē un mākslu ēku vispārējo attīstības procesu motivēja uzsākt mākslu ēku padziļinātu izpēti. Promocijas darbā ēku tipoloģijas kontekstā lietoti vairāki līdz šim zinātniskajā apritē nelietoti termini: mākslu ēkas, kopienu centri, izrāžu ēkas un izstāžu ēkas. Promocijas darba mērķis ir, apzinot un apkopojot mākslu ēkas, to stilistiskās un funkcionālās izpausmes Latvijas arhitektūrā un analizējot kopienu centru, izstāžu ēku un izrāžu ēku arhitektūras vispārējo attīstības procesu no 19. gs. otrās puses līdz 21. gs. otrajam gadu desmitam, atklāt Latvijas mākslu ēku arhitektūras kopainu un ievadīt zinātniskajā apritē jaunu, līdz šim neapgūtu faktoloģisko materiālu. Pētījumā apzināta un sistematizēta mākslu ēku būvvēsture hronoloģiskā, stilistiskā un tipoloģiskā skatījumā. Lai gūtu zinātniski pamatotus vispārinājumus, apkopota un analizēta mākslu ēku arhitektūra visā Latvijas teritorijā, kā galveno atlases kritēriju izvirzot nevis reģionālo principu, bet gan arhitektūras kvalitāti. Darba rezultātā radīta apjomīga datu bāze par kopienu centru, izrāžu ēku un izstāžu ēku būvvēsturi un arhitektūru. Apkopots jauns faktoloģiskais materiāls par mākslu ēkām lauku apvidos. Noteiktas kopienu centru, izrāžu ēku un izstāžu ēku tipoloģisko, funkcionālo un stilistisko kvalitāšu attīstības likumsakarības. Promocijas darbs var kalpot kā bāze vispārizglītojošu izziņas materiālu veidošanai gan jomas profesionāļu (arhitektu, būvnieku, restauratoru, kultūras pieminekļu aizsardzības speciālistu u.c.), gan jebkura interesenta, kurš iesaistās vispārējā kultūras veicināšanas procesā, vajadzībām. Promocijas darba rezultāti satur profesionālu informāciju Latvijas kultūras mantojuma objektīvam izvērtējumam. Tas jau izmantots plašākai sabiedrībai pieejamās publikācijās un kultūras mantojuma popularizēšanā.