Pēc provizoriskiem novērtējumiem summārais valstu parāds veido vairāk nekā 57 triljonus USD. Vairāki pētījumi rāda, ka valsts parāds var gan stimulēt, gan arī bremzēt valsts ekonomikas attīstību. No Rikardo laikiem valda priekšstats, ka valsts parāds vispār neietekmē ekonomiku. Pētījuma mērķis – novērtēt valsts parāda pieauguma mijiedarbību ar noteiktiem ekonomiskiem rādītājiem Eiropas Savienības valstīs. Ir izdarīti šādi secinājumi: aizdevuma likme nav saistīta ar parāda apjomu, ES valstis nemaina nodokļu politiku atkarībā no parāda apjoma, liels parāda apjoms ilgtermiņā negatīvi ietekmē IKP pieaugumu.