Lai nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu augstāku produktivitāti un efektivitāti un uz kvalitatīvi atšķirīgu organizācijas iekšējo vērtību sistēmu ir nepieciešamas izstrādāt un pilnveidot kompetenču pieeju cilvēkresursu vadībā, kas pēdējos gados kļuvusi populāra pasaulē un arī Latvijā, jo spēj sniegt kvalitatīvas izmaiņas visas valsts pārvaldes darbības efektivitātē. Neraugoties uz to, ka valsts pārvaldē pakāpeniski kompetenču pieeju ir plānots integrēta tādos personāla vadības procesos, piemēram, personāla plānošana un atlase, amatu aprakstu izstrāde, darba samaksas noteikšana, karjeras un izaugsmes plānošana, raksta autore analizē Valsts ieņēmumu dienesta darbu, koncentrējoties uz priekšlikumu izstrādi muitas darbības uzlabošanai. Zinātniskā raksta mērķis ir Valsts ieņēmumu dienesta personāla aspektu izpēte, ņemot vērā muitas darbības specifiku. Nospraustā pētījuma mērķa sasniegšanai ir izmantotas šādas pētnieciskās izziņas metodes: valsts pārvaldes personāla vadības jomas regulējošo normatīvo dokumentu un konceptuālo pamatnostādņu analīze, ekspertu vērtējumu izpēte, kā arī monogrāfiskās un loģiskās pieejas metodes. Pētījuma rezultātā ir izstrādāti konceptuālie priekšlikumi kompetenču modeļa pilnveidei vienotā muitas un nodokļu dienesta apstākļos. Analizējot savstarpēji saistītus normatīvus attiecībā uz darba izpildes nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, autore secina, ka Pasaules muitas organizācijas muitnieku profesiju standartos ir atrunātas kopīgās prasmes, bet nepastāv dalījums vispārējās un specifiskās zināšanās, savukārt Latvijas muitnieku profesiju standartos ir dalījums profesijas specifiskās prasmes un vispārējās prasmes, taču nav paredzēta sadaļa „zināšanas”, bet gan izglītība. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem autore piedāvā muitnieku amatu aprakstos atrunāt specifiskas kompetences, kas saturiski raksturo profesionālo zināšanu un prasmju prasības, veikt to dalījumu vispārīgās un specifiskās zināšanās un prasmēs un nejaukt ar uzvedības kompetencēm, kas raksturo vēlamo nodarbināto uzvedību darba situācijās un ir sadalītas vispārējās un funkcionālās kompetencēs. Profesijas standartu un amatu aprakstu saturu saskaņošana veidojot vienotu profesionālās sagatavošanas un kvalifikācijas pilnveides sistēmu ir ekonomiski pamatota un atbilst Valsts ieņēmumu dienesta un darba ņēmēju interesēm. Rakstā ir aplūkots amatu aprakstu un profesiju standartus veidošanas modelis ievērojot procesu vadības īpatnības muitas dienestā. Līdzšinējā starptautiskā sadarbība muitas apmācības jomā bieži vien ir bijušas nepārvaramas valodu un finansiāla rakstura barjeras, tomēr izmantojot Pasaules muitas organizācijas iespējas muitas dienesti un muitas izglītības iestādes nodrošina informācijas apmaiņu, tomēr reti kad labā prakse tiek pārņemta. Pasaules muitas organizācijas un Eiropas Komisijas ietvaros būtu jāveido vienotais muitas darbinieku kompetenču modelis, kas tiktu izmantots arī nacionālo nodokļu un muitas administrāciju līmenī.