Latvijas kamaniņu sportā ir ļoti augsti sasniegumi pasaules mēroga sacensībās, taču rezultātu stabilitāte varētu būt daudz noturīgāka. Līdz ar izciliem sacensību rezultātiem, ir arī sacensības, kurās parādās nopietnas braucēju kļūdas. Tas norāda uz sportistu sagatavotības problēmām, tai skaitā uz psiholoģisko prasmju pielietošanas nepietiekamību sacensībās. Lai izvērtētu psiholoģisko prasmju nozīmi katra sportista sacensību darbībā, tika veikts pētījums ar mērķi: izvērtēt kamaniņbraucēju sacensību rezultativitātes un psiholoģisko prasmju savstarpējās sakarības. Pētījums balstās uz atziņām par sportistu dažādo sagatavotības veidu integratīvo efektu, kas nosaka sportistu sagatavotības veidu augsto līmeni. Tikai līdzvērtīga pievēršanās visiem sagatavotības veidiem rezultēsies savstarpējā ietekmē uz sportistu sasniegumiem sacensībās. Lai sasniegtu darba mērķi, tika salīdzinoši izvērtēta Latvijas junioru un jauniešu izlases kamaniņbraucēju rezultativitāte, noteikts psiholoģisko prasmju līmenis un izvērtēta šo parametru savstarpējā sakarība, ņemot vērā sportistu treniņu stāžu. Metodes: literatūras avotu analīze, testēšana, dokumentālā izpēte un rezultātu matemātiski statistiskā apstrāde.