Vietējo izskalojumu aprēķiniem vairumā no pieņemtajām metodēm tiek izmantoti plūmas parametri plūdu maksimuma laikā ar neierobežotu vai ierobežotu ilgumu, taču dabā plūdiem ir hidrogrāfa forma un aprēķinos jāņem vērā nestacionāras plūsmas apstākļi. Patreiz nav pieejamas formulas vai metodes, kas ļautu noteikt vietējā izskalojuma dziļumu pie ūdens tehnoloģiju būvēm plūsmā, ietverot hidraulisko un upes parametru izmaiņas laikā vairākkārtēju plūdu gadījumā. Darba ietvaros izstrādāta metode, lai aprēķinātu izskalojumu bedres dziļuma, platuma un tilpuma izmaiņas laikā vairākkārtējos plūdos. Pamatojoties uz eksperimentālo un aprēķina rezultātu atbilstību, tika izstrādāta datorprogramma, lai modelētu izskalojumu attīstību laikā atsevišķiem plūdiem ar dažādu hidrogrāfa slīpumu un vairākkārtējiem plūdiem ar dažādu ilgumu, varbūtību, biežumu un secību. Vairākkārtēju plūdu ar dažādu varbūtību, ilgumu, secību un biežumu ietekmes analīze parādīja, ka samazinoties plūdu varbūtības rādītājam, palielinoties ilgumam un biežumam, kā arī pie noteiktas plūdu ar atšķirīgu varbūtību secības, izskalojuma dziļums, platums un apjoms palielinās. Tika apstiprināts, ka izskalojuma veidošanās plūdu laikā atkarīga no nepārtrauktām hidraulisko un upes gultnes parametru izmaiņām, kas saistītas ar plūdu radītās plūsmas un vietējā izskalojuma bedres pie konstrukciju pamatiem izmaiņām. Vietējā izskalojuma dziļums, kas radies pirmo plūdu laikā ir svarīgs, lai izvērtētu sekojošu plūdu ietekmi uz tā izmaiņām. Tika pētīta un analizēta hidrogrāfa līknes slīpuma ietekme uz vietējā izskalojuma dziļumu. Netika konstatēts, ka hidrogrāfa slīpums ietekmē maksimālo vietējā izskalojuma dziļumu, taču tika apstiprināts, kas hidrogrāfa slīpumam ir tieša ietekme uz laiku, kādā maksimālais izskalojuma dziļums tiek sasniegts. Tika apstiprināts, ka plūdu laikā palielinoties vietējā izskalojuma dziļumam, vietējais un kritiskais plūsmas ātrums mainās, jo notiek plūsmas izmaiņas un izskalojuma bedres attīstība. Izskalojuma process apstājas, kad vietējais un kritiskais ātrums kļūst vienāds. Darbā parādīti grafiki, kas apliecina atšķirības starp vietējā plūsmas ātruma un pienākošās plūsmas ātruma vērtībām un to izmaiņām laikā. Izskalojuma bedres veidošanos ietekmē vietējais plūsmas ātrums, nevis pienākošās plūsmas ātrums, kā to apstiprinājuši dažādi autori.