Mākslu sintēze Latvijas arhitektūrā
2015
Ilze Rukmane-Poča

Aizstāvēšana
15.06.2015. 14:00, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, Āzenes ielā 18

Zinātniskais vadītājs
Jānis Krastiņš

Recenzenti
Jana Jākobsone, Juris Dambis, Jānis Zilgalvis

ANOTĀCIJA Mākslu sintēzes aizsākumi meklējami tālā senatnē – māksla ilustrē attiecīgā laika periodā sabiedrībā valdošo estētisko priekšstatu sistēmu, kas visvairāk atspoguļojas tieši arhitektūrā. Arī mūsdienās saglabājas pieprasījums pēc estētiski augstvērtīgas arhitektūras un kvalitatīvas pilsēttelpas kopumā – turpinās dialogs starp arhitektūru un citām mākslas jomām, kas pauž laikmeta garu raksturojošu vēstījumu. Šie jautājumi mākslu sintēzes attīstības skatījumā pētīti darba pirmajā nodaļā. Mākslu sintēze 21. gadsimta arhitektūrā pārkāpusi klasisko vizuālo mākslu robežas, sniedzoties arī daudzu citu – pat ar mākslu nesaistītu – nozaru kompetences sfērās. Šis apstāklis lielā mērā ietekmē arhitektūras jauno identitāti – Art architecture jeb mākslu arhitektūru, kas jaušama pasaules un arī Latvijas laikmetīgajā arhitektūrā. Ēku tēla ģenēze mākslu sintēzes procesā, veidojot jaunas formālās izteiksmes ievirzes 21. gadsimtā, pētīta disertācijas otrajā nodaļā. Mākslu sintēze kā vides veidošanas mākslas neatņemama sastāvdaļa var izpausties dažādu telpisku mērogu arhitektūrā – arī pilsētvidē, kas aizsākusies jau 20. gadsimta sešdesmitajos gados ar neparastiem, dažkārt utopiskiem meklējumiem pilsētplānošanas disciplīnā ar mērķi radīt tādu pilsētvidi, kas būtu ne vien zaļa un harmoniska, bet arī mākslinieciska. Šādi postulāti nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās un, pateicoties digitālo tehnoloģiju sasniegumiem, turpina attīstīties. Otrajā nodaļā analizēta arī 21. gadsimta pilsēttelpa formālo strāvojumu kontekstā. Arhitektūra atrodas ciešā mijiedarbībā ar cilvēku, kas atbilstoši savai subjektīvajai izpratnei un mākslinieciskajai gaumei veic vērotāja un vērtētāja funkciju, tāpēc ir svarīgi un aktuāli apzināt likumsakarības un mijiedarbes principus, kas determinē psihoemocionālo uztveri, problemātiku aplūkojot caur mākslu sintēzes prizmu. Šis aspekts pētīts darba trešajā nodaļā, analizējot arhitektūras informatīvā potenciāla un psihoemocionālās uztveres mijiedarbības modeļus 21. gadsimta mākslu sintēzes aspektā. Pētīta arī mākslu sintēzes loma „arhitektūras terapijas” disciplīnā. Noteikta mākslu sintēzes nozīme informatīvas un harmoniskas telpiskās vides veidošanā.


Atslēgas vārdi
Arhitektūras vēsture, laikmetīgā arhitektūra, mākslu sintēze arhitektūrā

Rukmane-Poča, Ilze. Mākslu sintēze Latvijas arhitektūrā. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2015. 255 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196