Mašīnu (gaisa kuģu, kosmisko aparātu u. c. transportlīdzekļu) resurss parasti tiek noteikts, balstoties uz stenda noguruma testu rezultātiem. Stenda izmēģinājumu gaitā nosaka «visvājākos» konstrukcijas elementus, kas limitē resursu visam objektam kopumā; nosaka elementu ilgizturību un dzīvotspēju. Turklāt viena no svarīgākajām un sarežģītākajām problēmām ir nepieciešamība atklāt izmēģinājumu procesā konstrukcijas materiālā radušos defektus to agrīnajā rašanās stadijā. Svarīga problēma ir arī plaisas izplatīšanās kinētikas kontrole. Kontrolei un diagnostikai noguruma testos tiek izmantotas tradicionālās nesagraujošās kontroles metodes: vizuāli optiskā, ultraskaņas, virpuļstrāvas, pulvermagnetisko, kā arī kapilāras metodes (krāsu un luminiscentā). Visām šīm metodēm pastāv ierobežojumi, kas saistīti ar to, ka noguruma plaisas parasti rodas dažādu daļu savienojumu vietās, kurām vairumā gadījumu, neizjaucot savienojumu, ir grūti vai pat neiespējami piekļūt. Tāpat tās nevar pielietot, lai kontrolētu defektus, kas rodas objekta elementu iekšienē, t.i., tradicionālās metodes ir efektīvas, ja ir iespējama konstrukcijas demontāža. Turklāt šīs metodes ir ļoti laikietilpīgas, jo ir nepieciešams skenēt praktiski visu objekta virsmu. Viena no metodēm, kurai ne piemīt augstāk minētie trūkumi ir akustiskās emisijas (AE) metode. Šī metode ir balstīta uz elastīgo viļņu (sprieguma viļņu) rašanās un izplatīšanās procesu, ko izraisa izmaiņas cieta ķermeņa iekšējā struktūrā pie dažādām slodzēm, analīzi. Šīs izmaiņas ir saistītas galvenokārt ar materiāla sabrukšanas procesiem, tāpēc pastāv iespēja noteikt gan dažādu defektu rašanos, gan attīstību. Turklāt AE metode ļauj veikt integrētu objekta bojājumu novērtējumu un defektu atrašanās vietas. Aviācijas konstrukciju bojājamības kontrole ar akustiskās emisijas metodi stenda izmēģinājumu procesā ļaus atklāt tādus bīstamus defektus kā noguruma plaisas to rašanās stadijā, novērtēt konstrukcijas ilgizturību un prognozēt tās resursu ekspluatācijas procesā.