Elektroenerģētikas nozares stāvokļa kritiska analīze norāda uz nepieciešamību ievērojami paaugstināt elektroenerģijas transportēšanas un sadales drošumu, kas tiek atzīmēts daudzos darbos un oficiālos dokumentos. Galvenais tā iemesls ir nopietnu avārijas notikumu skaita pieaugums, kuri izraisa lielus ekonomiskos zaudējumus visā pasaulē. Avārijas notikumu varbūtīgumu lielā mērā nosaka ekspluatācijas apstākļi. Tirgus ekonomikas un elektroenerģijas deficīta apstākļos dažos reģionos elektroenerģētiskie uzņēmumi ekspluatē elektroiekārtas maksimālajos darba režīmos, kas tuvi kritiskajiem režīmiem. Šo parādību veicina jaunu elektroiekārtu intensīvās vadības līdzekļu attīstība un arvien plašāka ieviešana, kas ir nepietiekami pētīti. Neapšaubāmi, šāda ekspluatācija izraisa atsevišķu elektroiekārtu paātrinātu nolietošanos un elektroapgādes sistēmas drošuma pazemināšanos kopumā. Īpaši aktuāli tas kļūst iekārtām, kuru normatīvais darbmūžs ir tuvu beigām vai ir pārsniegts. Pašlaik enerģētikā plaši tiek izmantotas transformatoru iekārtas: spēka transformatori, vadāmi šuntējošie reaktori. Dabiski, ka elektrotīklu darbības drošumu daudzējādā ziņā nosaka transformatoru iekārtu darbības drošums. No kopējā avāriju skaita aptuveni 10 % veido transformatoru bojājumi, kuri rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Tas izskaidrojams ar to, ka jaudīga transformatora avārijas remonts prasa ievērojamus līdzekļus un ir ilgstošs. Turklāt vairumā gadījumu pēc avārijas aizdegšanās transformators vispār nav atjaunojams, bet pēc tam veiktā avārijas ekspertīze neuzrāda bojājuma sākotnējo iemeslu sakarā ar lielo bojājumu apjomu un tādējādi neļauj veikt nepieciešamās konstruktīvās izmaiņas, kuru mērķis ir spēka iekārtu drošuma paaugstināšana. Transformatoru iekārtu plānveida remonta laikā ir sarežģīti arī novērtēt izolācijas stāvokli (atlikušo darbmūžu), tādēļ relejaizsardzības un diagnostikas līdzekļu drošumam un efektivitātei tiek izvirzītas paaugstinātas prasības. Transformatoru relejaizsardzības, automātikas un vadības sistēmu attīstībai ievērojamu uzmanību veltījuši G. Atabekovs, A. Buličevs, V. Vaņins, A. Dmitrenko, A. Drozdovs, A. Djakovs, A. Zasipkins, S. Kužekovs, M. Lints, V. Nagajs, V. Novašs, E. Podgornijs, A. Fedosejevs, J. Uļjaņickis, E. Šnejersons un daudzi citi. Galvenā uzmanība, risinot transformatoru aizsardzības līdzekļu efektivitātes paaugstināšanas uzdevumu, tiek pievērsta diferenciālajai aizsardzībai. Tās tehnisko pilnību un darbības drošumu pamatā nosaka ieejas datu kvalitāte. Šajā sakarā viens no to attīstības ceļiem ir mērierīču metroloģisko raksturlielumu uzlabošana un tādu metožu izstrāde, kurās tiek ņemtas vērā mērījumu dinamiskās īpašības. Visai aktuāls uzdevums ir strāvmaiņu mērījumu precizitāte, ņemot vērā to parametru nelinearitāti. Darbs veltīts jaunu spēka transformatoru minimālu iekšējo bojājumu atpazīšanas metožu izstrādei, kas ļaus nodrošināt drošu aizsardzību darbību agrīnās šo bojājumu stadijās. Iespēja integrēt jaunas metodes jau esošās aizsardzības ļaus paaugstināt aizsardzības efektivitāti un drošumu bez papildu izmaksām, kas saistītas ar dārgu iekārtu iegādi.