Darbā izskatīts lodes autobalansieris ar vertikālu asi, kam korpuss izvietots ar ekscentricitāti attiecībā pret rotācijas asi. Autobalansieris ar korpusa tora formu satur vienu lodveida koriģējošo masu, kas brīvi ripo autobalansiera korpusā gan pa riņķi, gan šķērsgriezumā. Tas līdz minimumam samazina pretestības spēkus lodītes kustības režīmā, bet tajā pašā laikā samazina iespēju iedarbināt autobalansieri. Eksperimentālie pētījumi ar lodes balansieri parādīja, ka vienlaicīgi ar darba režīmu, kad lodīte apstājās attiecībā pret rotējošo korpusu apstājās relatīvi rotējošajam korpusam pretī disbalansam, ir režīms, kad lodīte nepārtraukti kustas attiecībā prt balansiera korpusu. Konstatēts, ka uz lodīti darba režīmā darbojas spēki, kas cenšas pārvietot to autobalansiera korpusā pretī disbalansam. Jo lodīte tuvāk optimālajai vietai, jo mazāks tangenciālais spēks uz to darbojas. Eksperimentāli iegūta autobalansiera konstrukcija, kas nodrošina darba režīmu, kad lodītes apstājas attiecībā pret korpusu pretī disbalansam rotora rotācijas laikā. Saņemts patents balansiera konstrukcijai. Autobalansierim ir sastādīts matemātiskais modelis no diviem diferenciāliem vienādojumiem. Aprēķinu rezultātā secināts, ka balansiera (ar toroidālu korpusu) lodītei ir vismaz divi kustības režīmi, no kuriem viens ir darba režīms, otrs – lieks režīms