21. gadsimta skolā audzināšanas un pašaudzināšanas procesā ir vērojama problēma, kas sakņojas mūsdienu sabiedrības heterogēnajā iedabā: no vienas puses, tiek aktualizēts patērētāju sabiedrības pasaules redzējums; no otras puses, jau kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem vērojama kultūras paradigmas maiņa. Raksta mērķis ir noteikt vidusskolēna pašaudzināšanas diskursa īpatnības, kas tiek aktualizētas latviešu valodas un literatūras stundās.